Panorāma

Ukraina un Krievija cīnās par iniciatīvu frontē

Panorāma

Jēkabpilī cīņa ar Daugavu turpinās

V. Kļičko: Vislielākā vēlēšanās katram Ukrainim ir miers

Vislielākā vēlēšanās katram ukrainim ir miers. LTV intervija ar Kijivas mēru Kļičko

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Kijiva bija un joprojām ir mērķis, un tāpēc mēs rēķināmies, ka krievi atkal varētu uzbrukt Kijivai, bet šobrīd mēs esam daudz labāk sagatavoti nekā pirms gada," tā sarunā ar Latvijas Televīziju saka Kijivas mērs Vitālijs Kļičko. 

Ina Strazdiņa: Kļičko kungs, paldies par mums atvēlēto laiku. Sakiet, kādas patlaban ir lielākās vajadzības Kijivai, kas jau tā ir daudz cietusi?

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko: Vislielākā vēlēšanās katram ukrainim ir miers un lai beidzas karš. Un to vēlas ne tikai katrs ukrainis. Kijivā ir grūta situācija. Krievu droni un raķetes ir iznīcinājušas mūsu infrastruktūru, tāpēc mums ir elektrības deficīts.

Mēs nākamajās nedēļās sagaidām jaunus uzbrukumus, tāpēc ģeneratori ir ļoti svarīgi. Sabiedriskais transports arī ir ļoti svarīgs, tāpēc liels paldies Rīgai, ka esam saņēmuši desmit autobusus, tas ļoti, ļoti palīdzēs. Mums vajag daudzas lietas, bet galvenā prioritāte ir miers.

Kā ir ar Kijivas iedzīvotājiem? Karam sākoties, daudzi cilvēki devās prom, bet pēc tam pamazām atgriezās. Kā ir tagad?

Cilvēki atgriežas. Tagad Kijivā ir 3,6 miljoni iedzīvotāju. No viņiem vismaz 200 000  ir bēgļi no austrumu un dienvidu Ukrainas, kas ir atraduši mājas Kijivā. Pilsēta tagad ir pilna. Tāpēc mēs rūpējamies par pakalpojumiem un esam gatavi tos sniegt ikvienam – apkuri, ūdeni, elektrību. Ar elektrību mums ir problēmas. Mums ir 20% elektrības deficīts, tāpēc dažas mūsu rajonu daļas mēs īslaicīgi atslēdzam un atkal pievienojam. Ziemas laikā ir daudz izaicinājumu, bet mēs ļoti pateicamies visiem mūsu draugiem, kuri atbalsta Ukrainu un sniedz savu palīdzību. Paldies par to! Tas ir ļoti svarīgi. Un arī ļoti svarīgi ir pateikt, ka mēs aizstāvam ne tikai savas ģimenes, ne tikai savas mājas un valsti. Mēs aizstāvam vienotas vērtības. Un, lūdzu, neaizmirstiet šobrīd par Krievijas darbībām citās valstīs, jo Putins vēlas atjaunot Padomju Savienību, padomju impēriju.

Un runājot par Poliju, runājot par Baltijas valstīm, mēs šobrīd cīnāmies, aizstāvot ne tikai Ukrainu, mēs aizstāvam ikvienu no jums. Un visi kopā mēs esam stiprāki. Miera un brīvības atslēga ir vienotība ar Ukrainu, saslēgšanās ap Ukrainu, kas ir ļoti svarīgi. Vēlreiz liels paldies par jūsu palīdzību!

Vai jūs pieļaujat, ka Krievija varētu atkal uzbrukt Kijivai?

Kijiva bija un joprojām ir mērķis, un tāpēc mēs rēķināmies ar to, ka krievi atkal varētu uzbrukt Kijivai. Bet šobrīd mēs esam daudz labāk sagatavoti nekā pirms gada, un šobrīd mūsu armijai ir daudz lielāka pieredze, tā ir daudz labākas kvalitātes, un tai ir labāki ieroči. Ja krievi to darīs, tā viņiem būs liela un sāpīga kļūda.

Mēs esam sagatavojuši viņiem daudz sliktu pārsteigumu. Jā, sliktus pārsteigumus. Es ceru, ka tā nenotiks, bet mums ir jābūt gataviem Krievijas spēku iebrukumam no ziemeļiem, no Baltkrievijas puses.

Ko jums šis karš personiski nozīmē? Kā jūs tam emocionāli un fiziski ejat cauri?

Šis karš ir mainījis dzīvi miljoniem cilvēku. Katram ukrainim un ne tikai ukrainim. Šis karš ir mainījis miljoniem Eiropas cilvēku dzīvi. Neaizmirsīsim miljoniem bēgļu pasaulē. Šobrīd mēs nerunājam par normālu dzīvi, visi domā, meklē ziņas, kas notiek Ukrainā. Un, jā, protams, Baltijas valstīs cilvēki baidās, jo, ja Ukraina nebūs veiksmīga, krievi ies tālāk. Viņi jau ir paziņojuši, ka  Baltijas valstis bija krievu impērijas īpašums. Šis karš ir mainījis pasaules redzējumu un arī manu dzīvi.

Es gandrīz gadu neesmu redzējis savus bērnus…

Šis karš prasa tik daudz dzīvību, tā ir liela Ukrainas valsts traģēdija, bet krievi nesaprot, ka šī ir liela traģēdija arī viņu pilsoņiem, jo Putina ambīcijas ir iznīcinājušas normālu dzīvi arī krieviem.

Mēs sagaidām, ka Krievijas sabiedrība būs daudz progresīvāka un saņems informāciju ne tikai no propagandas avotiem, bet arī no Rietumiem un pieprasīs Krievijas valdībai apstāties.

Šis karš maina visu pasauli, un mums ir jādara viss iespējamais, lai apturētu šo Krievijas vājprātīgo rīcību. 

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti