Preses konferencē medijiem ministri norādījuši, ka sarunas norisinājušās ļoti draudzīgā gaisotnē. Uz žurnālista jautājumu, vai tikpat draudzīgas bijušas sarunas arī par bēgļu uzņemšanu un sadali starp Eiropas valstīm, atbilde bija apstiprinoša.
Taču ministru sniegtajos komentāros par šo jautājumu joprojām dzirdamas atšķirības. Vienā skalas galā – Zviedrija ar savu atvērtības politiku, otrā, piemēram, Ungārija, kas slēdza robežas, lai apturētu bēgļu plūsmu.
"Lūdzu atvainojiet, bet es neesmu pārliecināts, ka mēs varam uzskatīt par patvēruma meklētājiem cilvēkus, kuri gatavi šķērsot sešas – septiņas drošas valstis, lai nokļūtu kādā pašu izvēlētā. Dzīvot drošībā, protams, ir fundamentālas cilvēktiesības, taču tas nenozīmē, ka var izvēlēties valsti, kurā viņam labāk patīk," teica Ungārijas ārlietu ministrs Pīters Zijarto.
"Mēs jau ilgu laiku runājam par to, ka vajadzīga stingrāka robežkontrole. Mums jāizveido skaidra sistēma, kā mēs reģistrējam migrantus, un jāspēj nošķirt patvēruma meklētājus no ekonomiskajiem migrantiem," noteica Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks.
Tikmēr Zviedrijas ārlietu ministrs apelējis pie solidaritātes bēgļu uzņemšanā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") vēlreiz apliecinājis, ka mūsu valstij nav un nebūs pieņemamas obligātas bēgļu sadales kvotas.
Arī Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministri ceturtdien, 21.aprīlī, sanāksmē Briselē nespēja vienoties par jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un obligātajām kvotām.
