ĪSUMĀ:
- Venecuēlas iedzīvotāji neatzīst Maduro varu par leģitīmu, tiek organizētas opozīcijas demonstrācijas.
- Pēdējā nedēļā protestos arestēts 791 cilvēks un 40 nogalināti.
- Pašpasludinātais prezidents Gvaido izstrādā apžēlošanas likumu, kas atbalstītu civiliedzīvotāju un militāristu pievienošanos opozīcijai un iestāšanos pret Maduro varu.
- Opozīcijas līderi Gvaido atzīst ASV, Kanāda, Lielbritānija, vairākums Dienvidamerikas valstu, tikmēr Krievija, Turcija un Ķīna turpina atbalstīt Maduro.
- Varas maiņa Venecuēlā radītu ekonomiskus zaudējumus Krievijai. Ziņots par Krievijas militāro aģentu klātbūtni Venecuēlā.
Noriets bez saredzamiem uzlabojumiem
Rubrika "Status Quo".
Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
Nikolass Maduro sākotnēji tika ievēlēts par Venecuēlas prezidentu 2013. gadā, kad mēnesi bija uzņēmies prezidenta pienākumus, sekojot priekšteča Čavesa nāvei. 2016. gadā Venecuēla izsludināja ārkārtas situāciju ekonomikā. Līdz šim Maduro politika nav bijusi efektīva risinājumu meklēšanā, tieši pretēji, valsts iedzīta dziļā bezdibenī. Tagad, 2019. gadā, Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka Venecuēlas inflācijas līmenis sasniegs 10 miljonu procentu apmēru. Ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās atstājusi dramatisku iespaidu uz vispārējo dzīves līmeni, tādēļ valsti pametuši jau 10% iedzīvotāju.
Šī gada 10. janvārī notika ceremonija, kurā Maduro pilnvaras prezidenta amatā tika pagarinātas par spīti sabiedrības un starptautiskajai kritikai, kas balstīta uz faktu, ka 2018. gada prezidenta vēlēšanu laikā fiksēti vairāki pārkāmumi, tai skaitā liegumi kandidēt opozīcijai un balsu viltošana.
Iedzīvotāji neatzīst Maduro varu par demokrātisku un leģitīmu, tādēļ tiek organizēti opozīcijas protesti un demonstrācijas, kas tiešā veidā uzrunā Maduro un aicina atkāpties.
Sabiedrība pieprasa demokrātiju
Viens no Gvaido pamatmērķiem ir panākt godīgu ārkārtas vēlēšanu organizēšanu, aicinot iedzīvotājus iesaistīties publiskajās demonstrācijās. Lai gan tās organizētas kā miermīlīgas protesta akcijas, vietējos medijos lasāms, ka pēdējā nedēļā protestos arestēts 791 cilvēks un 40 nogalināti. Arestus demonstrācijās veic Venecuēlas bruņotie spēki, kuri šobrīd vēl dienē Maduro pakļautībā. Maduro uzskata, ka demonstrācijas nav nekas vairāk kā ASV iejaukšanās Venecuēlas iekšpolitikā un nemiera celšana, tādējādi attaisnojot bruņoto spēku iesaisti un aktivitātes protestos.
Par vispārējo situāciju Venecuēlā organizācijas “Amnesty International” Amerikas direktore Erika Guevara-Rosa izteikusies: “Venecuēla šobrīd piedzīvo vienu no briesmīgākajām cilvēktiesību krīzēm tās vēsturē. Saskaņā ar starptautisko likumu nepārtraukti aug to noziegumu saraksts, kas tiek veikti pret iedzīvotājiem.”
Kādā televīzijas intervijā Gvaido minējis, ka svarīgākais ir izbeigt Maduro “diktatūru”, tādēļ pieļauj iespējamību apžēlot esošos līderus, ja tiek nodrošināta mierīga varas nodošana opozīcijai. Jau iepriekš Gvaido sācis apžēlošanas likuma izstrādi, kas paredz civiliedzīvotāju un militāro personu atbrīvošanu no atbildības par jebkādiem likuma pārkāpumiem, kas varētu tikt piespriesti par izvēli iestāties pret esošo režīmu.
Gvaido publicējis aicinājuma vārdus sabiedrībai sociālajā tīklā tviterī: “Mums jāturpina būt vienotiem, aktīviem pārmaiņu nesējiem visos valsts reģionos. (...) Mums izdodas ļoti, ļoti labi, Venecuēla!”
ASV nosodījums, Krievijas atbalsts, Eiropas ultimāts
Jau 2018. gadā prezidents Donalds Tramps Apvienoto Nāciju Asamblejā izsludināja ASV sankciju piemērošanu pret Maduro represīvo režīmu un aicināja sabiedrotās valstis pievienoties cīņai par demokrātijas atjaunošanu Venecuēlā. Sekojot Gvaido paziņojumam par neoficiālu prezidenta amata uzņemšanos, ASV bija pirmā valsts, kas atzina Gvaido kā de facto līderi.
Tūlīt pēc tam sekoja virkne paziņojumu no citām Dienvidamerikas valstīm. Precizējot ASV nostāju Venecuēlas jautājumā, 28. janvārī Baltais nams publicēja vēl vienu ārpolitikas paziņojumu, kurā Maduro režīms tiek aprakstīts kā neleģitīms un tiek nosodītas esošās valdības rīcības – “cilvēktiesību pārkāpumi un vardarbīgā reakcija pret anti-Maduro protestiem, nepamatoti opozīcijas protestantu aresti un aizturēšanas, preses brīvības ierobežojumi”.
Lai gan Eiropas Savienība nesteidzas atbalstīt Gvaido, Apvienotā Karaliste jau ceturtdien pievienojās ASV nostājai. Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hunts pauda, ka viņa valdība redz Gvaido kā “pareizo cilvēku, kas spēs Venecuēlu vest uz priekšu”.
Eiropas Savienības līderi Venecuēlas esošajam prezidentam Maduro izteikuši ultimātu – ja astoņu dienu laikā nebūs izsludinātas atkārtotas prezidenta vēlēšanas, tad Eiropas Savienība oficiāli atzīs opozīcijas varu. Šo nostāju atbalsta arī Latvijas amatpersonas. Maduro Apvienoto Nāciju sanāksmē paspējis noraidīt ES piepriesto ultimātu, piebilsot: "Neviens mums neuzdos termiņus un nespiedīs organizēt vai neorganizēt vēlēšanas."
Savukārt Krievija, Ķīna un Turcija atbalsta Maduro esošo režīmu. Maduro Venecuēlu ar Krieviju saista cieša ekonomiska sadarbība.
Kopš 2006. gada Krievija un valsts turētās kompānijas Venecuēlā investējusi un aizdevusi vairāk kā 17 miljardus dolāru, tādēļ varas maiņa Venecuēlā Krievijai rastu ievērojamus zaudējumus.
Britu medijs “The Guardian” lēš, ka Maduro sazvanījies ar Putinu. Zvana laikā Putins apgalvojis, ka poltiskās krīzes gadījumā atbalstīs esošo prezidentu un domā, ka opozīcijas aktivitātes iekustinātas ar ieinteresēto svešzemnieku grūdienu, tādēļ nesaskan ar nācijas pašnoteikšanās principu.
Ziņots, ka vairāki militārie aģenti, kas parasti izpilda Krievijas slepenās misijas, šobrīd atrodas Venecuēlā, lai atbalstītu Maduro opozīcijas demonstrāciju saasinājumā. Kādi uzdevumi tieši šiem aģentiem doti, līdz šim paliek nenoskaidrots, tāpāt arī aģentu skaits.
Ceļā uz izmaiņām
Eiropas valstu piespriestā ultimāta astoņas dienas vēl nav pagājušas. Opozīcijas līderis Huans Gvaido ir šonedēļ izsludinājis divus lielus protestus. Trešdien, 30. janvārī, Venecuēlā norisinājās valsts mēroga streiks un sestdien, 2. februārī, notiks vispārēja iedzīvotāju mobilizācija. Notikumu attīstība Venecuēlā ir spraiga, un skaidrs, ka vēl ne vienu vien nedēļu Karakasa būs pasaules uzmanības centrs.
Pēc gadiem ilgā ekonomiskā un sociālā neceļa Venecuēlas sabiedrība ir izgājusi ielās panākt savu gribu – atgūt demokrātisku un tiesisku valsts pārvaldi. Iespējams, ka Huans Gvaido šobrīd tiek pārmērīgi glorificēts, pielīdzināts Dienvidamerikas brīvības cīnītājam Simonam Bolivāram, tomēr opozīcijas līdera izvirzīšanās priekšplānā radījusi iespaidīgu ietekmi uz venecuēliešu spēju būt vienotiem un iziet ielās.
