Harkivas apgabalā viens cilvēks nogalināts, divi ievainoti, savukārt Kijivā tiek ziņots par trim ievainotiem cilvēkiem.

Ceturtdienas, 29. decembra, rītā visā Ukrainā dārdēja sprādzieni. Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība ziņo, ka Krievija uzbrūk Ukrainai no dažādiem virzieniem ar spārnotajām raķetēm, tās šaujot no stratēģiskās aviācijas lidmašīnām un kuģiem. Tāpat novērota Krievijas taktiskās aviācijas augsta aktivitāte.

Krievijas raķetes bija notēmētas uz Harkivu, Ļvivu, Odesu, Mikolajivu un citām pilsētām. Daļu no raķetēm notrieca pretgaisa aizsardzības sistēmas, tomēr dažām izdevās sasniegt mērķus, kas arī šoreiz bija galvenokārt kritiskā infrastruktūra.

Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs paziņojis, ka Krievija izšāvusi 69 raķetes, tajā skaitā spārnotās raķetes no gaisa un jūras, kā arī zenītraķetes "S-300".

Ukrainas aizsardzības spēki notriekuši 54 spārnotās raķetes. Notriekti arī 11 Irānā ražotie droni.

Raķetes notriektas ne tikai ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, bet, kā liecina vairāki video, to paveikuši arī Ukrainas karavīri.

Krievija raķetes izšāvusi no vairākām pozīcijām, tostarp no Rostovas apgabala, Kaspijas jūras un Melnās jūras.

Baltkrievijas varasiestādes ziņo, ka Baltkrievijas teritorijā nokritusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete "S-300". Raķete nokritusi klajā laukā, cietušo nav. Līdzīgs incidents notika 15. novembrī, kad Krievijas īstenotā raķešu uzbrukuma laikā Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete nokrita kaimiņvalsts Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus.

Monitoringa organizācija "Belaruski Gajun" arī ziņo, ka Baltkrievijas varasiestādes pagarinājušas civilo lidmašīnu lidojumu aizliegumu valsts dienvidu daļā līdz aprīlim. Tas nozīmē, ka raķešu triecienu draudi pret Ukrainu no šī virziena saglabāsies vismaz līdz pavasarim. Pēc monitoringa grupas aplēsēm, kara laikā no Baltkrievijas teritorijas uz Ukrainas pilsētām tika izšauta vismaz 721 raķete.

Kijivā dzirdami sprādzieni, un pilsētas kara administrācija ziņo, ka galvaspilsētā strādā pretgaisa aizsardzība. Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informē, ka uz pilsētu bija izšautas 16 raķetes, kas visas tika notriektas. Tādējādi postījumus nodarīja tikai notriekto raķešu atlūzas.

Kijivā ievainoti trīs cilvēki, arī 14 gadu veca meitene.

Kijivā Darnicjas rajonā notriektas raķetes atlūzas trāpījušas divām privātmājām un novietotai automašīnai. Tāpat nodarīti postījumi rūpniecības uzņēmumam Holosijevskas rajonā un bērnu laukumam Pečeru rajonā.

Latvijas Radio korespondente Indra Sprance no Kijivas stāsta, ka Ukrainas galvaspilsētai šis ir lielākais uzbrukums kopš 19. decembra. Pašlaik uzbrukuma rezultātā ap 40% Kijivas iedzīvotāju palikuši bez elektrības.

Kijivas apgabalā uzbrukumā cietusi 21 privātmāja, kā arī slimnīca un divas automašīnas.

Harkivā trāpījušas vairākas Krievijas raķetes, un vietējās militārpersonas ziņo, ka Krievija izšāvusi četras zenītraķetes S-300. Nodarīti postījumi kritiskajai infrastruktūrai, un pilsētā apturēta metro kustība.

Pēcpusdienā pret Harkivu tika vērsts otrais uzbrukumu vilnis. Tiek ziņots, ka Krievijas raķešu triecienā nogalināts 50 gadu vecs vīrietis, vēl divi cilvēki ievainoti.

"Tas ir terors, tas ir terors pret ukraiņu tautu. Tas ir ukraiņu tautas genocīds. Viņi trāpīja infrastruktūrai, dzīvojamajām ēkām," secina Harkivas iedzīvotājs Mikita Postols.

Odesas apgabalā notriektas spārnotās raķetes atlūzas trāpījušas dzīvojamai mājai. Odesas kara administrācijas vadītājs Maksims Marčenko ziņo, ka pretgaisa aizsardzības spēki virs Odesas apgabala notriekuši 21 raķeti, taču bijuši arī trāpījumi un nodarīti bojājumi enerģētikas infrastruktūrai.

Triecienu rezultātā 90% Ļvivas ir bez elektrības, nekursē tramvaji un trolejbusi, var rasties problēmas ar ūdensapgādi.

Mikolajivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims paziņojis, ka Krievija pacēlusi gaisā 13 bumbvedējus un izvedusi Melnajā jūrā divus kuģus. Kims pavēstījis, ka notriektas piecas raķetes, no tām trīs virs jūras.

Operatīvā pavēlniecība "Ziemeļi" ziņo, ka virs Sumu apgabala notriektas divas Krievijas raķetes.

Sumu, Odesas un Dņipropetrovskas apgabalos raķešu triecienu draudu dēļ atslēgta elektrības padeve, lai izvairītos no bojājumiem, ja krieviem izdosies trāpīt energoobjektiem.

Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko izteicies, ka Krievijas triecienos bojāti vairāki Ukrainas enerģētikas objekti un situācija ir sarežģīta valsts rietumos, Ļvivā, arī Odesas un Kijivas apgabalā.

Ministrs atzina, ka iedzīvotājiem jārēķinās ar avārijas elektroenerģijas padeves pārtraukumiem. Šobrīd valstī turpinās aktīvs darbs pie elektroenerģijas piegādes atjaunošanas.

Uzbrukumi ar droniem

Savukārt trešdienas, 28. decembra, vakarā Krievija ar kamikadzes droniem "Shahed" uzbruka apdzīvotām vietām Ukrainas centrālajos un austrumu apgabalos. Harkivai uzbruka ar 13 droniem, no kuriem 11 izdevās notriekt, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Virs Dnipro pilsētas izdevās notriekt piecus "Shahed".

Amerikas Savienoto Valstu administrācija ir apņēmusies pārtraukt Irānas spējas ražot un piegādāt Krievijai kaujas dronus, kurus izmanto karā Ukrainā, vēsta izdevums "The New York Times". Tas paredz arī nepieļaut, ka Irānas rīcībā nonāk rietumvalstīs ražotas tehnoloģijas, ko izmanto "Shahed" dronos.

Komentējot kārtējos masīvos raķešu uzlidojumus, Ukrainas Drošības dienesta rezerves ģenerālmajors Viktors Jaguns sacīja, ka Krievija šādi cer mainīt kara gaitu un mazināt ukraiņu vēlmi aizstāvēties.

"Ziniet, viņi reāli tam tic. Viņi tic, ka cilvēki neizturēs un izies ielās, un sāks protestēt. Uz ko viņi cer, es nesaprotu. Es jau jokoju – lai viņi palaiž kādu propagandistu Kijivas ielās un pajautā, ko cilvēki domā, ja jau paši no attāluma nesaprot. Bet saprotams, ka viņi ne tikai vēlas destabilizēt mūsu morāli psiholoģisko stāvokli, bet maksimāli kaitēt Ukrainai. Viņi taču saprot, ka mēs visus postījumus atjaunojam ar savu ārvalstu partneru palīdzību. Tehnika, remonta materiāli un transformatori nāk no citām valstīm. Un viņi vēl apvainojas: "Kā tad tā, mēs apšaudām civiliedzīvotājus, mēģinām viņus izārstēt, bet jūs mums traucējat". Lūk, tāda loģika ir cilvēkēdājiem," Jaguns sacīja intervijā telekanālam "Freedom".

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.