Virsnieka nāve sarežģījusi sarunu atsākšanu starp Venecuēlas valdību un opozīciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido vakar paziņojis, ka sarunu atsākšana ar prezidenta Nikolasa Maduro "slepkavniecisko diktatūru" netiek plānota. Ar šādu paziņojumu Gvaido nāca klajā pēc tam, kad nomiris saistībā ar valsts apvērsuma mēģinājumu aizturēts virsnieks.

Virsnieka nāve sarežģījusi sarunu atsākšanu starp Venecuēlas valdību un opozīciju
00:00 / 03:08
Lejuplādēt

Konfrontācija Venecuēlā starp prezidentu Nikolasu Maduro un Nacionālas asamblejas prezidentu Huanu Gvaido, joprojām turpinās. Gvaido janvārī sevi pasludināja par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju, un viņu par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzinušas vairāk nekā 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu. Aprīļa beigās Gvaido mēģināja rosināt militāru sacelšanos pret Maduro, taču neguva bruņoto spēku atbalstu.

Vēl pirms nedēļas Venecuēlas valdība paziņoja, ka esot izjaukusi vēl vienu apvērsuma mēģinājumu, kurā bijis iecerēts nogalināt Maduro un viņa vietā par prezidentu pasludināt bijušo aizsardzības ministru.

Abas puses centušās atrisināt krīzi sarunās, un vidutāja lomu uzņēmusies Norvēģija. Norvēģijas galvaspilsētā Oslo opozīcijas līdera un prezidenta pārstāvji pēdējo reizi klātienē tikās jūnija sākumā. Toreiz sarunas noslēdzās bez rezultāta un Norvēģija paziņoja, ka organizēs sarunu otro kārtu. Tomēr Gvaido vēlāk paziņoja, ka sarunas nonākušas strupceļā un nākamā pušu tikšanās pagaidām netiekot plānota.

Paredzams, ka iespēju sarīkot nākamo sarunu raundu apgrūtinās arī opozīcijas aizdomas saistībā ar atvaļināta jūras spēku virsnieka Rafaela Akostas Arevalo nāvi apcietinājumā. Akostas nāvi nosodījusi starptautiskā sabiedrība. Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Mičela Bačeleta pauda šoku par virsnieka nāvi. Viņa aicināja Venecuēlu atbrīvot ieslodzītos disidentus un sacīja, ka krīzes pārņemtajai valstij jārisina nopietna humānā situācija. Tikmēr ASV un opozīcija pieļāva, ka Akostu apcietinājumā spīdzināja.

Maduro valdība apgalvo, ka mirušais virsnieks bija viens no vairākiem cilvēkiem, kas aizturēti aizdomās par saistību ar neveiksmīgu apvērsuma mēģinājumu.

Saistībā ar virsnieka nāvi Gvaido vakar paziņojis, ka sarunu atsākšana ar Maduro "slepkavniecisko diktatūru” netiek plānota. Opozīcijas līderis minēja, ka demokrātiem nekad nav laika iesaistīties sarunās ar ķīlnieku sagūstītājiem, cilvēktiesību pārkāpējiem vai diktatoriem, piebilstot, ka Venecuēlā pastāv nāvējoša diktatūra. Viņš žurnālistiem skaidroja, ka opozīcija uzturēs oficiālu komunikāciju, ja tiks izsludinātas jaunas sarunas, lai veicinātu Maduro uzurpācijas pārtraukšanu.

Maduro atšķirībā no Gvaido ir paudis pārliecību, ka šogad sarunās tiks panākta vienošanās, piebilstot, ka labas ziņas būs jau tuvāko nedēļu laikā. Venecuēlas ārlietu ministrs Horhe Areasa paziņojis, ka valdība gaida, kad opozīcija atsāks tikšanos Norvēģijā.

Venecuēlas prezidentu atbalsta Krievija, kas martā uz Dienvidamerikas valsti nosūtīja apmēram 100 militāro ekspertu un aprīkojumu. Savukārt pagājušajā nedēļā Krievija esot izvedusi savus militāros "tehniķus” no valsts. ASV valdība uzskata, ka šo ekspertu vidū ir arī specvienību karavīri un kiberdrošības speciālisti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti