ĪSUMĀ:
- Pēc ASV izstāšanās no Irānas kodolvienošanās, Teherāna atsāka urāna bagātināšanu.
- ES cenšas vienošanos saglabāt, Teherāna uzskata – tās nav ievērojušas savas saistības.
- Piektdien Vīnē teikas Irānas Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Ķīnas un Krievijas pārstāvji.
- Vienošanās paredzēto „strīdu izšķiršanas mehānismu”, visticamāk, neiedarbinās.
- Lielbritānijas, Francijas un Vācijas vēstulē ANO apsūdz Irānu kodolieroču nestspējīgu ballistisko raķešu izstrādē.
- Irāna apsūdzības noraida.
Kopš šī gada maija Irāna ir veikusi virkni pasākumu, lai atkāptos no savām saistībām, ko tā uzņēmās parakstot 2015.gada kodolvienošanos. Irāna jau atsākusi urāna bagātināšanu un norādījusi, ka janvāra sākumā tā varētu spert nākamo soli, lai no vienošanās izpildes atkāptos vēl vairāk.
Irānas kodolvienošanās
Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.
Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.
Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.
Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atverot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.
Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.
Irāna uzstāj, ka saskaņā ar vienošanos tai ir tiesības veikt šos pasākumus, atriebjoties par ASV izstāšanos no darījuma 2018.gadā un sankciju atkārtotu ieviešanu. Par spīti ASV solim, pārējās lielvalstis, kas parakstīja šo vienošanos ir centušās to saglabāt.
Teherāna gan uzskata, ka Eiropas valstis nav ievērojušas savas saistības.
Lai runātu par tālākiem soļiem krīzes risināšanā, piektdien Austrijas galvaspilsētā Vīnē pirmo reizi kopš jūlija tikušies vēstnieki no Irānas Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Ķīnas un Krievijas.
Kopš pagājušā mēneša Eiropas valstis ir sākušas izskatīt iespēju iedarbināt tā saukto „strīdu izšķiršanas mehānismu”, kas paredzēts vienošanās tekstā. Šī mehānisma iedarbināšana varētu izraisīt Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju atjaunošanu Irānai.
Neskatoties uz pieaugošo spriedzi, eksperti pieļauj, ka Lielbritānija, Francija un Vācija piektdien, visticamāk, šo mehānismu neiedarbinās. Analītiķi brīdinājuši - ja ANO sankcijas tiks atkārtoti piemērotas un kodolvienošanās izjuks, Irāna varētu izstāties arī no līguma par kodolieroču neizplatīšanu. Tas arī būtu viens no iemesliem, kādēļ Eiropas valstis varētu atturēties no mehānisma iedarbināšanas.
Arī bezpeļņas organizācijas „Starptautiskās krīzes grupa” loceklis Ali Vaezs aģentūrai AFP pauda skepsi par nepieciešamību iedarbināt „strīdu izšķiršanas mehānismu”.
„Nav skaidrs, vai šīm mehānisma iedarbināšana būtu tā vērta, ja Irāna izstātos no līguma par kodolieroču neizplatīšanu. Abas puses ir iestrēgušas eskalācijas aplī, un ir ļoti grūti iedomāties, ka tās no šī apļa izkļūtu,” pauda Vaezs.
Irāna brīdinājusi, ja Eiropas partneri iedarbinās strīdu izšķiršanas mehānismu, Teherāna var „nopietni pārdomāt” savas saistības pret Starptautisko atomenerģijas aģentūru, kas uzrauga kodolvienošanās izpildi.
Spriedzi pušu attiecībās vēl vairāk palielināja ceturtdien izsūtītā Lielbritānijas, Francijas un Vācijas vēstule ANO. Tajā šīs valstis apsūdzēja Irānu par kodolieroču nestspējīgu ballistisko raķešu izstrādi. Valstis savu apsūdzību vēstulē centās pamatot ar sociālajos medijos publicētiem vizuālajiem materiāliem, kuros redzamas vairāku raķešu palaišanas Irānā šī gada laikā.
Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs trīs Eiropas valstu paustās apsūdzības noraidīja. Savukārt Irānas vēstnieks Apvienotajās Nācijās skaidroja, ka Eiropas valstis savu secinājumu izdarīšanā balstījušās uz neuzticamiem avotiem un veciem ziņojumiem.
Atbildes vēstulē viņš norādīja, ka Irāna ir apņēmusies turpināt savu darbību saistībā ar ballistiskajām raķetēm un kosmiskajām nesējraķetēm, ko tai ir tiesības darīt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
KONTEKSTS:
Kopš ASV prezidents Donalds Tramps pērn paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no Irānas kodolvienošanās, kas tika noslēgta, lai ierobežotu Irānas kodolprogrammu apmaiņā pret Teherānai noteikto sankciju atcelšanu, attiecības starp ASV un Irānu ir ievērojami pasliktinājušās.
Lielbritānija, Francija un Vācija, kas arī parakstījušas šo vienošanos, solīja to izglābt, un attīstīja naudas pārskaitījumu sistēmu „Instex”, kas ļauj Irānai apiet ASV sankcijas un turpināt slēgt darījumus ar starptautiskajiem partneriem. Arī Krievija un Ķīna, kas parakstījušas līgumu, pauda vēlmi to saglabāt.
Tikmēr jūlijā Teherāna pavēstīja, ka pārsniegusi kodolvienošanās noteikto pieļaujamo bagātinātā urāna krājumu apmēru un urāna bagātināšanas līmeni. Krīzi vēl vairāk saasinājuši arī uzbrukumi tankkuģiem Persijas līcī un Irānas naftas tankkuģa aizturēšana pie Gibraltāra, ko īstenoja Lielbritānija.
