Viļņā skandāls: saduras uzskati par vēsturisko personību piemiņu

Lietuvas galvaspilsētā skandālu izraisījis Viļņas amatpersonu lēmums noņemt piemiņas plāksni PSRS nogalinātam Lietuvas pretošanās kustības līderim un pārsaukt ielu, kas bija nosaukta par godu starpkaru perioda diplomātam un Lietuvas aktīvistu frontes dibinātājam. Daļa Lietuvas sabiedrības uzskata abas vēsturiskās personas par nacionālajiem varoņiem, tikmēr citi vaino antisemītismā un kolaboracionismā ar nacistisko Vāciju.

Ģedimina torņa pakājē pulcējušies cilvēki pauž neapmierinātību ar diviem Viļņas mēra lēmumiem. Viņš, pamatojot to ar vienādu attieksmi pret abiem totalitārajiem režīmiem, pavēlējis noņemt pirms laika speciāli izdemolētu, bet pēc tam atjaunotu piemiņas plāksni Lietuvas armijas virsniekam Jonam Noreikam jeb ģenerālim Vētram, kas gan organizēja Lietuvas pretošanās kustību, gan sadarbojās ar nacistisko Vāciju. Tas tika darīts vienā laikā ar ielas pārsaukšanu, kas bija nodēvēta par godu diplomātam Kazim Šķirpam, kurš pēc padomju okupācijas 1940.gadā gadā Berlīnē dibināja Lietuvas aktīvistu fronti cīņai pret padomju varu. Protesta akcijas dalībnieki uzskata, ka pašlaik tiek apdraudēta viņu  piemiņa.

“Nevienam nav tiesību aizskart to cilvēku piemiņu, kuri upurēja savas dzīvības un savas ģimenes, lai mēs visi šodien varētu dzīvot brīvā valstī,” uzsver protesta akcijas dalībniece Elena Gradauskiene.

Akcijai Viļņā centās traucēt cilvēki, kas abas vēsturiskās personas saista ar antisemītismu un sadarbošanos ar nacistisko Vāciju. Tikmēr Viļņas sinagoga uz protesta akcijas laiku slēdza savas durvis:

“Jaunieši karu redzējuši tikai televizorā un nevar iedomāties, kādā situācijā bija upuri vai viņu nākamā paaudze. Mums ir pamats baidīties arī tagad," apgalvo Lietuvas Ebreju biedrības priekšsēdētāja Faina Kukļanska.

Mēra rīcība viedokļu vētru izraisījusi arī Lietuvas parlamentā, kas sadalījies divās atšķirīgās nometnēs:

"Mums jānovelk skaidra līnija no cilvēkiem, kuri ar savu  rīcību un parakstiem  spēra konkrētus kolaboratīvus soļus ar totalitāriem režīmiem. Šajā gadījumā par spīti visiem Jona Noreikas  nopelniem viņš bija atbildīgs par ebreju izolēšanu un ievietošanu geto, kā arī īpašumu atsavināšanu. Mēs zinām, ka daudzi no šiem ebrejiem neilgi pēc tam tika nogalināti," klāsta Viļņas mērs Remigijs Šimašus.

Bet Seima deputāts no konservatīvās partijas Laurins Kaščūns notāda, ka ''Šimašus kungs faktiski sācis kultūras karu, un liela sabiedrības daļa pašlaik ir ļoti aizvainota. Es neizslēdzu, ka pašlaik uz to briest dažādas atbildes, arī jauna piemiņas plāksne ģenerālim Vētram jau tiek izgatavota”.

Tikmēr vēsturnieki skaidro, ka abu personu biogrāfija nav vienkārši balta vai melna.

“Mums ir ļoti grūti šodien izprast, ka mazas, okupētas, terorizētas un pazemotas valsts nacionālie varoņi vienlaikus varētu būt bijuši arī noziedznieki. Vienlaikus, kā liecina jaunākie atklājumi, ģenerāļa Vētras kolaboracionisms nav tik viennozīmīgs,” piebilst vēsturnieks Egīdijs  Aleksandravičs.

Lietuvas genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs  secinājis, ka nav dokumentu, kas pierāda Noreikas līdzdalību Lietuvas ebreju nogalināšanā. Viņš arī bija viens no lietuviešu virsniekiem, kas atteicās izpildīt pavēli par lietuviešu mobilizāciju, kā rezultātā neizdevās izveidot „Waffen SS” vienības. Par to viņš nokļuva nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnē. Pēc kara Noreika atkal uzsāka dalību Lietuvas pretošanās kustībā pret padomju varu, līdz tika notverts un nogalināts 1947.gadā.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti