"Maskavas nams tiks demontēts. (..) Ja kāds jautās, kāpēc tiek nojaukta gandrīz pabeigta ēka un vai tad to nav iespējams pielāgot citām vajadzībām, jāteic, ka nams tika uzcelts augstāks, nekā atļauts, arhitektoniskā ziņā tas ir svešķermenis, funkcionāli nepabeigts un neracionāls," viņš rakstījis sociālajā tīklā "Facebook".
Kā norādījis Šimašus, pašvaldība plāno izvērtēt, kā vislabāk izmantot šo vietu, un savus atzinumus iesniegt Nacionālajam zemes dienestam.
"Taču viens ir skaidrs – šai vietā iepretī Ģedimina pilij neatradīsies propagandas mašīna. Zemes gabals atgriezīsies Lietuvas ziņā, ķieģeļi varēs ceļot uz Maskavu," viņš paziņojis, vienlaikus piebilstot, ka "tie krievi, kuri vēlas demokrātiju, Lietuvā un Viļņā tiek mīļi gaidīti".
Iecere veidot Viļņā Maskavas kultūras un biznesa centru radās 2004. gadā, kad Lietuvā viesojās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Toreizējais Viļņas mērs Artūrs Zuoks šo ideju visnotaļ atbalstīja.
Būvatļauja nama celtniecībai Viļņā tika izsniegta 2008. gadā, darbi sākās 2010. gadā, un 2016. gadā ēka jau bija gandrīz pabeigta, taču tiesa pēc būvinspekcijas prasības anulēja būvatļauju, norādot, ka celtne ir pārāk augsta un apbūves blīvums – pārāk liels, tomēr atlika sprieduma izpildi, dodot nodibinājumam "Maskvos kultūros ir verslo centras – Maskvos namai" iespēju saņemt jaunu būvatļauju.
2018. gadā nodibinājums pašvaldībā iesniedza saskaņošanai jaunus piedāvājumus, kuros ēkai bija paredzēti vairs ne septiņi, bet seši stāvi, kā to pieļauj detālplānojums. Pieteikumā bija norādīts, ka topošā ēka būs kultūras un biznesa sadarbības centrs, kura uzdevums būs veidot un attīstīt labas kaimiņattiecības starp Maskavu un Viļņu, un tajā paredzēts iekārtot koncertu un konferenču zāles, bet augšējos stāvos atradīsies biroju telpas.
Pērnruden Lietuvas Galvenā administratīvā tiesa pielika punktu pašvaldības strīdam ar nodibinājumu, noraidot tā sūdzību par būvatļaujas neizdošanu.
Kā norādījis tagadējais mērs, viņš gandrīz pabeigto ēku saņēmis mantojumā, stājoties amatā 2015. gadā.
"Gan arhitektoniskā, gan ģeopolitiskā ziņā šī ēka būtu svešķermenis Viļņas sirdī, turklāt, kā izrādījās, celta, pārkāpjot būvatļauju," rakstījis Šimašus.
"Tagad ir tikai laika jautājums, kad Nacionālais zemes dienests formāli anulēs izmantošanas līgumu (..) un Valsts teritoriju plānošanas un būvniecības inspekcija sāks nojaukšanas procesu."
2017. gadā Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) ziņojumā par apdraudējumiem nacionālajai drošībai bija atzīts, ka Maskavas nama projekts Viļņā Krievijai ir diezgan būtisks no simboliskā un praktiskā viedokļa kā potenciāls ietekmes un publiskās diplomātijas instruments.
2018. gadā Šimašus paziņoja, ka šis objekts ir "Kremļa propagandas rīks un rada draudus Lietuvas nacionālajai drošībai".
Maskavas nams jau ilgus gadus darbojas Rīgā, kur tas izvietots bijušā Dzelzceļnieku kultūras nama ēkā netālu no Centrālās stacijas.