Diskusijā izskanēja, ka Eiropas Savienība (ES) sankcijas Krievijai būtu varējusi uzlikt daudz efektīvāk, piemēram, liedzot veikt SWIFT maksājumus. Tam sekoja viedoklis, ka sankcijas Krievijai palīdz kļūt spēcīgākai, pat pašpietiekamai, jo tai ir jāatrod, kā visu nodrošināt pašai.
Uz to Vīķe-Freiberga atbildēja, ka sankcijām pret Krieviju bija būtiska simboliska nozīme. Viņa atzina, ka Eiropas Savienība atstāja Krievijai "nepieklājīgi ilgu laiku sagatavoties" sankcijām, tomēr vienprātības panākšana bija būtiska.
"Bija reakcija arī no tām Eiropas valstīm, kas iepriekš tika uzskatītas par Krievijas draugiem. Piemēram, no Itālijas, no kuras tas netika sagaidīts. (..) Beigās Eiropas Savienība bija spējīga vienoties," uzsvēra eksprezidente.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Par darbībām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, ES iesaldējusi līdzekļus un aizliegusi iebraukt bloka teritorijā 170 cilvēkiem un 44 uzņēmumiem.
