Vīķe-Freiberga: Kara izbeigšanai Ukrainā jāslēdz tās robeža ar Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai izbeigtu karu Ukrainā, būtiski ir slēgt robežu ar Krieviju un pārtraukt bruņojumu un karotāju plūsmu, intervijā  Latvijas Radio pauda viena no Eiropas Drošības un sadarbības organozācijas (EDSO) Augsta līmeņa amatpersonu darba grupas dalībniecēm, bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vienlaikus viņa pieļauj, ka Ukrainai varētu piegādāt pretraķešu iekārtas, ja tās ir nepieciešamas.

Pirmdien Vašingtonā uz sarunām ar ASV prezidentu Baraku Obamu ieradusies Vācijas kanclere Angela Merkele. Gaidāms, ka abi apspriedīs ne tikai miera plānu, bet arī to, vai rietumvalstīm vajadzētu piegādāt Ukrainai ieročus. Baltais nams šādu iespēju apsver, kamēr Merkele izteikusies noraidoši, brīdinot, ka tas krīzi neatrisinās.

Savu attieksmi pret ieroču piegādēm Ukrainai pauda Vaira Vīķe-Freiberga: „Ļoti daudz kas jāizlemj pašiem ukraiņiem, kā viņi par to jūtas. Ja mēs gribam atbalstīt viņu suverenitāti, tad ir jāsaprot – tas ir viņu izlemšanas jautājums. Cik noprotu, tad patlaban viņi uzskata, ka, jā, vēlētos, lai kaut kādā veidā palīdz. Jo otrā pusē ir visattīstītākais, pēdējā izlaiduma bruņojums. Un ukraiņi – te nu viņu pašu vaina, ka viņi pēdējos gados iepriekšējā prezidenta [Viktora] Janukoviča laikā kā armija, rupji izsakoties, nolaista no kātiem.”

„Domāju, ka viņiem būtu ārkārtīgi vajadzīgas pretraķešu iekārtas un tādas lietas. Un, ja ukraiņi to prasa, es neredzu, ka tā būtu eskalācija,” saka Vīķe-Freiberga.

„Jo Krievija taču zvēr - ne pie visiem svētajiem, bet gandrīz - ka viņiem tur nekāda darīšana nav un viņi tur neesot klāt. Kā var būt divas lietas: no vienas puses, traucēs krieviem, ja iedos kādu bruņojumu ukraiņiem, no otras puses, viņi zvēr, ka viņi tur vispār neesot. Par ko tad viņi uztraucas?”

Bijusī Latvijas prezidente arī norāda uz vairākām lietām, kas būtu jādara, lai izbeigtu karu Ukrainā: „Pirmais ir aizslēgt robežas starp Krieviju un Ukrainu, pārtraukt gan bruņojumu, gan karotāju plūsmu pāri robežai. Nodrošināt starptautisku novērošanu, kas var garantēt, ka robeža tiešām ir ciet. Tad var sākt domāt, kādā veidā bez ieročiem (..) var sākt runāt par reformām, kas Ukrainai ir vajadzīgas, lai austrumu apgabalos var justies, ka viņi tiešām tiek ņemti vērā.”

Jau ziņots, ka Minhenes drošības konferences laikā notikusi arī pirmā jaunizveidotās Augsta līmeņa amatpersonu darba grupas sēde. Tā sagatavos ziņojumus par Ukrainas krīzes ietekmi uz EDSO darbu, kā arī par Eiropas drošību kopumā. Viena no tās dalībniecēm ir bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Kā atklāj Vīķe-Freiberga, rietumvalstu un Krievijas amatpersonu paziņojumi Minhenes drošības konferences laikā radīja iespaidu, ka „runājam no diviem pilnīgi dažādiem runas universiem”.

Rietumvalstu līderi pauda cerību, ka karadarbība Ukrainas austrumos tiks pārtraukta. Vienlaikus Krievijas pārstāvji turpināja apgavot, ka Maskava neiejaucas bruņotajā konfliktā un tas ir pilsoņu karš, ko izraisījusi Kijevas rīcība un rietumvalstu politika. Komentējot Vācijas un Francijas ierosinātās miera iniciatīvas par iespējām izbeigt karu Ukrainas austrumos, (par kurām sarunas vēl turpinās,) Vīķe-Freiberga norādīja, ka „cerība mirst pēdējā”. Viņa gan pauda, ka runāt par dialogu ir skaisti, tomēr „starplaikā asinis turpina līt”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti