Laulības aprēķina, nevis mīlestības dēļ – šāds salīdzinājums lasāms britu raidorganizācijas BBC publikācijā.
Šī koalīcijas vienošanās arī ir tapusi, ņemot vērā dažādus nelabvēlīgus faktorus un nevēlēšanos. Viens no šiem faktoriem ir politiskā krīze. Nepanākot vienošanos, visticamāk, tiktu izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, kas šo krīzi pagarinātu vēl uz vairākiem mēnešiem.
Šo vienošanos var dēvēt par “kompromisu uzvaru” - tā panākta, abām partijām pieņemot sāpīgus atkāpšanās ceļus. Bavārijas Kristīgi sociālā savienība, kas būs viena no “lielās koalīcijas” veidotājām, tieši izceļ sāpīgo kompromisu lomu.
“Visi sarunu dalībnieki vienošanās procesā ir guvuši spēcīgus triecienus, kuru ietekme būs jūtama vairākus gadus.
Bez tiem mums neizdotos izveidot jaunu valdību,” teica Kristīgi sociālās savienības vadītājs Horsts Zēhofers.
Pēc noslēgtās koalīcijas vienošanās kritiku saņēmuši konservatīvā bloka un sociāldemokrātu līderi. Kanclerei Angelai Merkelei partijas biedri pārmet, ka viņa faktiski atdevusi valdību sociāldemokrātiem, lai sev saglabātu kanclera amatu. Citi kristīgo demokrātu biedri šo vienošanos nodēvējuši par politisku kļūdu.
Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls apsūdzēja savu sociāldemokrātu partijas biedru Martinu Šulcu necienīgā solījumu laušanā.
Viņš pauda neapmierinātību, ka Šulcs Merkeles valdībā kļūs par jauno ārlietu ministru, lai gan iepriekš abi politiķi vienojušies, ka Gabriēls varēs saglabāt savu amatu. Tomēr savu partijas biedru kritikas dēļ Šulcs piektdien paziņoja, ka atsakās kļūt par ārlietu ministru, “savas personiskās ambīcijas liekot zemāk par partijas interesēm”.
Šulcs līdz ar atteikšanos aicināja izbeigt debates par šo jautājumu partijas iekšienē. Tiek apgalvots, ka Šulcs šādi rīkojies, lai iegūtu kreiso politiķu atbalstu tā dēvētajai „lielās koalīcijas” izveidei. Par to sociāldemokrātu partijas biedri balsos līdz marta sākumam ar pasta balsojuma palīdzību.
Tikmēr vācu medijos aizvien biežāk izskan ziņas par sociāldemokrātu partijas iekšējām nesaskaņām. Arī viens no tās līderiem Zigmārs Gabriels norādījis, ka ļoti maz var paļauties uz kāda sacīto.
Vienošanās par jauno valdību bija panākta ceturtdien, 8. februārī. Jaunajai koalīcijai gan vēl vajadzēs partiju biedru piekrišanu.
Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēja izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām, Vācijas sociāldemokrāti piekrita koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc tā dēvētās “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.
