Diskusijas par vēsturē pirmo globālo ieroču tirdzniecības līgumu turpinās jau gadiem ilgi. Pirmo reizi šāds līgums tika ierosināts 1996. gadā, bet Apvienotajās Nācijās diskusijas par šo jautājumu sākās tikai desmit gadus vēlāk - 2006. gadā. Lai arī pasaulē pastāv dažādi līgumi, kas, piemēram, regulē masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, uz konvencionālajiem ieročiem attiecināma līguma līdz šim joprojām nebija. Kā jau tika prognozēts, diskusijas par jauno ieroču tirdzniecības līgumu ANO izvērtās īpaši asas. Galvenais līguma izstrādātāju mērķis ir nākotnē regulēt aptuveni 70 miljardu dolāru lielo ieroču tirdzniecības industriju, novēršot dažāda veida ieroču nonākšanu nevēlamās rokās, galvenokārt teroristu un dažādu radikālo kaujinieku rokās.
Balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā jauno globālo ieroču tirdzniecības līgumu atbalstīja 154 valstis, bet pret balsoja tikai trīs: Irāna, Sīrija un Ziemeļkoreja. Vēl 23 valstis, tostarp vienas no lielākajām ieroču eksportētājām Krievija un Ķīna, kā arī lielākās ieroču pircējas Indija un Ēģipte, balsojumā atturējās.
Jaunais ieroču līgums attieksies uz ļoti plašu bruņojuma loku, sākot ar tankiem, kaujas bruņumašīnām, liela kalibra artilērijas iekārtām, kaujas lidmašīnām un karakuģiem, un beidzot ar mīnmetējiem un vieglajiem ieročiem. Tāpat ieroču tirgotāji tiks aicināti pievērst īpašu uzmanību tam, lai ieroči netiktu izmantoti dažādu cilvēktiesību pārkāpumu un noziegumu pret cilvēci pastrādāšanā. Kā ANO ģenerālās asamblejas laikā 98 valstu vārdā paziņoja Meksikas pārstāvis Apvienotajās Nācijās Roberto Dondišs, noslēgtā vienošanās ir ļoti būtiska.
"Mēs esam radījuši spēcīgu tekstu, kas izpilda šīs Ģenerālās asamblejas piešķirto mandātu. Mēs ticam, ka efektīva šī līguma ieviešana dzīvē būs ļoti nozīmīga visas pasaules iedzīvotājiem," sacīja Dondišs.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns jaunā līguma pieņemšanu nosaucis par vēsturisku sasniegumu, kas palīdzēs nākotnē novērst dažādus cilvēktiesību pārkāpumus, vai starptautisko likumu pārkāpumus, kā arī veicinās citas globālās atbruņošanas iniciatīvas. Gan Ķīna, gan Krievija, gan Sīrija pagaidām par līgumu izsakās visai skeptiski, norādot, ka līgumā ir daudz neskaidrību, piemēram, nav atrunāta ieroču piegādāšana nevalstiskiem spēkiem, ar to, acīmredzot, domājot Sīrijas opozīcijas kaujiniekus.
Sākot ar šī gada jūniju ANO dalībvalstis varēs sākt jaunā ieroču tirdzniecības līguma ratifikāciju. Lai līgums stātos spēkā, to nepieciešams ratificēt vismaz 50 dalībvalstīm. Lai arī Amerikas Savienotās Valstis jaunajam līgumam pauda pārliecinošu atbalstu, tiek prognozēts, ka līguma ratifikācija kongresā var ciest neveiksmi. Galvenokārt spēcīgā vietējā ieroču lobija dēļ, kas kārtējo reizi pauž bažas par to, ka varētu tikt ierobežotas amerikāņu konstitucionālās tiesības uz ieroču nēsāšanu. Arī Krievija pagaidām nav skaidri pateikusi, ka līgumu ratificēs. Tāpēc daži eksperti jau pieļauj, ka gadījumā, ja lielākie ieroču ražotāji un tirgotāji dokumentu neapstiprinās, līguma efektivitāte tiks pamatīgi ierobežota.
