Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri, tā dēvētais Normandijas četrinieks, pēc vairāku stundu ilgām sarunām Berlīnē pirmdienas vakarā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā pauda satraukumu par kauju uzliesmojumu Ukrainas austrumos aizvadītajā nedēļas nogalē. Tostarp ziņām par smago ieroču izmantošanu pie Doņeckas lidostas un Širokones ciemata apkaimē, kas atrodas netālu no ostas pilsētas Mariupoles.
Ukraina un rietumvalstis apsūdz Krieviju par separātistu militāru atbalstīšanu, ko Maskava allaž noliegusi.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji ziņoja par „intensīvu kauju atsākšanos” svētdien pie Doņeckas, vēstot, ka tikai sešu stundu laikā bijušas vairāk nekā 1100 eksplozijas.
Saskaņā ar Minskas vienošanos liela kalibra smagie ieroči ir jāatvelk no frontes līnijas; iesaistītās puses uzstāj, ka to ir izdarījušas. Tomēr EDSO novērotāji paziņojuši, ka „kauju laikā abas puses izmantojušas ieročus, kuru kalibrs ir lielāks par 100 milimetri.”
Ārlietu ministri Berlīnē atkārtoti aicināja atvilkt šādus ieročus un ievērot pamiera vienošanos. Kopīgajā paziņojumā viņi arī aicināja paplašināt atvelkamo ieroču klāstu. Proti, vienoties par grafiku, lai atvilku arī „smagos ieročus, kuru kalibrs ir mazāks nekā 100 milimetri kā arī visu veidu tankus.”
Aizvadītajās dienās piedzīvotais kauju uzplaiksnījums atkal radījis bažas par Minskas vienošanās sabrukumu. Tā paredz ne tikai pamieru un smago ieroču atvilkšanu, bet tālāk arī pasākumu ietvaru politiskam atrisinājumam, tostarp vietējās vēlēšanas prokremlisko separātistu kontrolētajās teritorijās un Ukrainas konstitucionālo reformu.
Uz draudiem vienošanās ievērošanai norādīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
„Ja šis process apstāsies, tad Minskas vienošanās īstenošana draudēs noiet no sliedēm. Bet šovakar visas puses uzsvēra, ka no tā vēlas izvairīties par katru cenu,” sacīja Šteinmeiers.
Šteinmeiers atzina, ka sarunas Berlīnē bija saspringtas un atkal izgaismojušās domstarpības starp Kijevu un Maskavu. Tomēr esot vienošanās, ka beidzot jāizveido četras saskaņā ar Minskas vienošanos paredzētas darba grupas, kam būs jānodarbojas ar sadarbības ietvaru tādos jautājumos kā ekonomika, humānā sadarbība, reformas un drošība. Tāpat tuvākajā laikā plānots atsākt gūstekņu apmaiņu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc tikšanās uzsvēra, ka Minskas vienošanās pilnā mērā jāievēro ne tikai attiecībā uz militāro daļu, bet arī politisko, ekonomisko un humāno. Viņš apsūdzēja Ukrainas valdību par kaujinieku kontrolēto teritoriju ekonomisko blokādi.
Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Pavels Kļimkins sarunas raksturoja kā grūtas. Viņš atzina, ka pusēm izdevies vienoties par vairākiem jautājumiem, bet piebilda, ka par neatrisinātajām domstarpībām diplomāti turpinās diskusijas.
