Sākot ar piektdienu noteikts totāls aizliegums mācībās izmantot kaujas ieročus. Tas attiecas gan uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem, gan Maskavas atbalstītajiem prokrieviskajiem militārajiem formējumiem.
Abām pusēm līdz marta beigām arī jānodrošina apzīmējumi un jāsagatavo to rajonu kartes, kuri ir jāatmīnē. Par to kontaktgrupas dalībnieki vienojušies trešdien, piedaloties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājiem.
Paredzēts, ka vispirms jāatmīnē teritorijas tieši līdzās saskares līnijas kontrolpunktiem, kas tiek izmantoti civilistu pārvietošanai. Puses arī vienojušās turpināt gūstekņu apmaiņu.
Tikmēr Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri sarunās Parīzē vienojušies, ka vēlēšanas separātistu kontrolētajos Ukrainas austrumos būtu jāsarīko jau šī gada pirmajā pusgadā.
Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero informēja, ka Ukrainai pēc iespēja ātrāk ir jāpieņem attiecīgs vēlēšanu likums. Vai tas izdosies, pagaidām drošas pārliecības nav.
Ukrainas un Vācijas ārlietu ministri atzinuši ka Parīzes sarunās kopumā nav panākts nopietns progress krīzes pārvarēšanā. Arī Krievijas Ārlietu ministrija norāda, ka vispirms jāpanāk, lai Donbasa iedzīvotāji justos droši, tikai pēc tam var runāt par vēlēšanām. Par drošības noteikumiem starp karojošām pusēm arvien esot pārāk daudz domstarpību.
Jau vēstīts, ka Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos. 2015.gada februārī panākta tā sauktā Minskas vienošanās par mierīgo konflikta noregulējumu, taču pilnībā sadursmes nav rimušas joprojām.
