Jautājums par laulību tiesību piešķiršanu viendzimuma pāriem tiek uzskatīts par lielāko sociālo reformu Francijā kopš 80. gadu sākuma, kad Fransuā Miterāna valdīšanas laikā tika atcelts nāvessods.
Par spīti mēnešiem ilgiem protestiem, Francijas parlaments vakar tomēr nobalsoja par likumu, kas piešķir viendzimuma pāriem tiesības precēties, kā arī adoptēt bērnus. Līdz ar to Francija kļuvusi par 14. valsti, kur šādas laulības tiek legalizētas. Šāda likuma pieņemšanu savā priekšvēlēšanu kampaņā bija solījis Francijas prezidents Fransuā Olānds, un sociālā taisnīguma ministre Kristiāna Tobira pieņemto lēmumu jau nosaukusi par vēsturisku notikumu. Pēc viņas vārdiem, ar šo likumu tiek garantētas jaunas tiesības, tiek pausta stingra nostāja pret diskrimināciju, kā arī pausta valsts cieņa pret laulības institūciju.
Šādai nostājai gan nepiekrīt vairāki centriski noskaņotie un labējie opozīcijas partiju senatori, kas uzskata, ka laulības definīciju nevar tā vienkārši izmainīt ar parastu likumu. Arī adopcijas tiesību piešķiršana homoseksuālajiem pāriem pārkāpjot Francijas pamatprincipus, ieskaitot personu godu un vienlīdzību. Protestētāji uzskata, ka ar šādu likumu pašreizējai ekonomiskajai krīzei tiek pievienota jauna krīze, kas tikai vairos homofobiju sabiedrībā.
Labējo politiķu viedoklim piekrīt arī protestētāji, kas pēdējo mēnešu laikā visā Francijā sarīkojuši nepieredzēti plašas protesta akcijas. Viena no šīs kampaņas aktīvistēm Frižida Baržo paziņojusi, ka tā dēvētais „Laulības visiem” likums tiks apstrīdēts konstitucionālajā tiesā, jo tas ir pretrunā ar visiem cilvēces vairošanās pamatprincipiem:
"Šodien ir jautājums par vairošanās antropoloģiskā rakstura mainīšanu. Pašreizējais likums to neizmainīs. Jāizlemj ir cilvēkiem. Šajā brīdī mēs lūgsim šo jautājumu izvērtēt konstitucionālajai tiesai un mēs uzticam viņiem izlemt, ka seksuālās atšķirības princips bērnu radīšanā ir galvenais cilvēktiesību princips," teica Baržo.
Frižidas Baržo vadītās kustības aktīvisti vakar vakarā pulcējās pie parlamenta ēkas, lai protestētu pret jaunpieņemto likumu, iesaistoties arī sadursmēs ar policiju. Tiesībsargi tika apmētāti ar pudelēm, petardēm un citiem priekšmetiem, uz ko policija atbildēja ar asaru gāzi un vairāk nekā 10 cilvēku aizturēšanu. Protestētāji arī pieprasījuši rīkot arī referendumu, solot nākamo protesta akciju jau 26. maijā.
Taču, kā norādījis homoseksuālistu tiesību aizstāvis, kampaņas „Act Up” pārstāvis Oreljēns Selle, arī viņu cīņa turpināsies. Galvenokārt tāpēc, ka no pašreizējā likuma tika izņemta sadaļa, kas ļautu spermas nodošanu tieši lesbiešu pāriem.
"Šis likums ir tikai pirmais solis. Vienādas tiesības precēties ir tikai pats minimums, jo viņi ir solījuši arī medicīnisku apaugļošanu sieviešu pāriem, nodrošinot vienādas tiesības visām sievietēm. Viņi ir solījuši, ka šī būs daļa no likuma, kuru plānots pieņemt jau šogad. Taču tas, ka mēs beidzot varam precēties, ir labs pirmais solis," sacīja Selle.
Kā norāda aģentūra Frāns Press, plašajos protestos, kuros līdz šim piedalījušies simtiem tūkstoši cilvēku, lielu lomu spēlējusi arī katoļu baznīca. Lai arī baznīcas loma sabiedrībā turpina mazināties, tiek uzskatīts, ka tieši baznīca ir panākusi to, ka pašlaik geju laulību atbalstītāju un pretinieku skaits ir aptuveni vienāds. Katoļu bīskaps Bernārs Podvins norādījis, ka demokrātija ir runājusi, taču šāds pretrunīgs likums noteikti neveicināšot sabiedrības saliedētību.
Par spīti likuma apstrīdēšanai, Francijas prezidents Fransuā Olānds paudis cerību, ka likums stāsies spēkā 25. maijā, bet jau jūnijā ir gaidāmas pirmās viendzimuma pāru laulības.
