ANO mudina rīkoties nekavējoši
Pirms diviem gadiem pēc garām un smagām sarunām pasaules valstu līderi vienojās par mērķiem un pasākumiem, lai nepieļautu vidējās temperatūras paaugstināšanos vairāk nekā par diviem grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu. Tomēr ar nosprausto mērķu izpildi līdz šim ne viss ir veicies labi - vidējā temperatūra uz planētas joprojām turpina celties. Ir ļoti iespējams, ka šis gads pārspēs iepriekšējo un kļūs par siltāko gadu kopš mērījumu uzsākšanas.
Tādēļ ANO Klimata pārmaiņu konvencijas izpildsekretāre Patrīcija Espinoza, pirmdien uzrunājot finansistus un lielo kompāniju vadītājus, mudināja rīkoties nekavējoši.
"Mums nevajag turpināt spriest "kāpēc", "kā" un "kur". Mums vajag ķerties pie darīšanas. Tagad. Riski, kas rodas no nekā nedarīšanas, ir milzīgi. Bet arī ieguvumi no rīkošanās jau tagad var būt iespaidīgi," uzskata ANO pārstāve.
"Amerikas solījums"
"Vienas planētas samita" galvenais mērķis ir parādīt, ka cīņa ar klimata pārmaiņām nav apstājusies pat par spīti tam, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par ASV izstāšanos no šīs vienošanās.
Turklāt no ASV ir atbraukuši vairāki citi nozīmīgi spēlētāji. Viņu vidū var minēt Bilu Geitsu, Arnoldu Švarcenegeru un bijušo Ņujorkas mēru Maiklu Blumbergu. Katrs ir pazīstams kā aktīvs cīnītājs ar klimata pārmaiņām.
Dienā, kad ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par Amerikas izstāšanos no Parīzes klimata nolīguma, bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs sacīja, ka Amerikas iedzīvotāji tik un tā neatteiksies no šīs cīņas. Kopā ar domubiedriem viņš nodibināja kustību “Amerikas solījums”, kas apvieno uzņēmumus un reģionus.
Arī šonedēļ Parīzē Blumbergs kopā ar pasaules vadošo apdrošinātāju un ražotāju pārstāvjiem paziņoja par jaunu vairāku miljardu eiro lielo atbalsta mehānismu pilsētām, kas ievieš videi draudzīgus risinājumus. Kā arī par ieceri veicināt lielā biznesa caurskatāmību.
“Kad jūs redzat televizorā, ka cilvēki saka, ka klimata pārmaiņas ir komunistu sazvērestība, ka klimata pārmaiņām nav nozīmes un viņi tām nepievērsīs uzmanību, atcerēties, ka tie nav uzņēmuma direktori. Neviens no šiem cilvēkiem nespētu izturēt uzņēmuma valdes sēdi. Ja direktors neteiktu, ka viņš uzcels sienu, pārvietos ražotni, iegādāsies apdrošināšanu vai spers citus piesardzības soļus, īpašnieki viņu uzreiz atlaistu. Un mēs redzam, kā visā pasaulē atbildīgie biznesa vadītāji dara pareizas lietas,” sacīja Blumbergs.
Vajadzīgi papildu ieguldījumi
Tomēr viens no galvenajiem jautājumiem joprojām paliek - kur rast naudu masveida pārejai uz videi draudzīgām tehnoloģijām. Tādēļ gan samita dienā, gan tieši pirms tā vairākas organizācijas ir nākušas ar jauniem paziņojumiem par papildu ieguldījumiem šajās tehnoloģijās.
Lai Eiropa spētu izpildīt Parīzes klimata nolīguma prasības, energoefektivitātes veicināšanā vien katru gadu būtu jāiegulda ap 180 miljardiem eiro. Ar valsts vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem vien to nevar panākt. Tādēļ cīņā ar vētrām, sausumu, plūdiem un citām klimata pārmaiņu sekām ir aktīvi jāiesaistās arī privātajiem investoriem.
Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) saka, ka tas sāk notikt: “Ir pārliecība un, galvenais, izskatās, ka privātais sektors ir noticējis, ka var naudu ieguldīt, ka var apdrošināt šos projektus un var iet šādā virzienā. Protams, Latvijai, kas jau faktiski par 60% ir samazinājusi savus izmešus, un vidējais, ko pa Eiropu plāno ir 40%, tad, varbūt, mums tas nav tik nozīmīgi. Bet es domāju, ka kopumā pasaules bizness un cilvēki ir noticējuši un iet uz šo lietu.”
Tikmēr Francijas Attīstības aģentūras vadītājs Remi Rijū ir sacījis, ka attīstības bankas vairākās pasaules valstīs šobrīd zaļiem projektiem piedāvā par 30 miljardiem ASV dolāru vairāk nekā pirms diviem gadiem.
"Tas ir ļoti būtisks pieaugums. Tieši šādus soļus samita laikā no mums sagaida gan prezidents Makrons, gan ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs, gan Pasaules Bankas vadītājs. Viņi grib parādīt, ka dažādi spēlētāji, un mēs esam diezgan nozīmīgi šajā jomā, turpina iet uz priekšu, uzsāk jaunas iniciatīvas un ar savu rīcību pierāda, ka cīņu ar klimata pārmaiņām nevar apturēt un mēs visi tajā spēlējam aktīvu lomu," sacīja
Arī Eiropas Komisija pirmdien ir paziņojusi par jaunu atbalsta projektu ogļu iegūšanas reģioniem. Ogles tiek uzskatītas par vienu no netīrākajiem enerģijas avotiem. Tomēr to izmantošanas pārtraukšanu bieži vien kavē bailes no bezdarba pieauguma un sociālās spriedzes šajos reģionos.
Vairāki aktīvisti mudina investorus ne tikai ieguldīt zaļās enerģijas projektos, bet arī pēc iespējas ātrāk pārtraukt finansiālo atbalstu ogļu elektrostacijām un ogļu raktuvēm.
Apdrošināšanas kompānija AXA paziņoja, ka tuvākajā laikā tā sekos šim aicinājumam un vairs neapdrošinās ar oglēm saistītos projektus.
Lai atbalstītu pāreju uz jaunām tehnoloģijām, Pasaules Banka no 2019. gada ir apņēmusies vairs neatbalstīt gāzes un naftas ieguves projektus. Savukārt Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka plāno atvieglot prasības bankām, kas aizdod naudu zaļajiem projektiem.
Par to paziņoja komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (“Vienotība”): “Jāsaka, ka šādi precedenti mums jau ir. Jau pašreiz pastāv mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta faktors banku kreditēšanā, kur tieši tāpat bankām zināmās robežās, līdz 23%, tiek samazinātas kapitāla prasības, ja tās sniedz kredītus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Faktiski tas, ko mēs pašreiz vērtējam, ir līdzīga pieeja zaļajām investīcijām.”
Finansisti atgādina, ka
ieguldīt videi draudzīgās tehnoloģijās tomēr ir lētāk, nekā maksāt par vētru un citu dabas stihiju postījumu likvidēšanu.
Šogad tādu ir bijis ne mazums. Un laika, lai rīkotos, nav tik daudz. Tādēļ būtiski, ka arī Ķīna, kas ir viens no pasaules lielākajiem piesārņotājiem, arī ir sākusi nopietni uztvert šo problēmu.
Savukārt Latvijā tuvākajos gados galvenā uzmanība būs jāpievērš izmešiem, ko rada transports, lauksaimniecība un privātmāju apkure.
