Sestdien publicētajā vienošanās uzmetumā valstis aicinātas paātrināt atteikšanos no ogļu izmantošanas un pārtraukt subsidēt fosilā kurināmā izmantošanu.
Taču dokumentā nekas nav minēts par to, kā industriāli attīstītākās valstis nabadzīgākajām valstīm kompensēs klimata pārmaiņu radītos postījumus un palīdzēs pielāgoties jaunajai realitātei. Pret to esot iestājušās ASV un Eiropas Savienība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") Latvijas Radio sacīja, ka Eiropas Savienība neesot pret lielāka atbalsta sniegšanu nabadzīgajām valstīm, taču uzskata, ka lielāks ieguldījums ir jāpieprasa arī no citiem, piemēram, Ķīnas.
"Eiropas Savienība pēdējo desmitgažu laikā ir bijusi vislielākais donors dažāda veida atbalsta sniegšanā attīstības valstīm. No mūsu perspektīvas ir ļoti svarīgi, ka arī lielie piesārņotāji, kā Ķīna, ASV un citas valstis, sniedz līdzvērtīgu pienesumu. Eiropas Savienības budžets nav bezizmēra. Protams, mēs esam ļoti svarīgs tirgus uz pasaules fona, bet ir robežas, cik lielu atbalstu var atļauties sniegt viens spēlētājs. Visiem ir jāpiedalās līdzvērtīgi šajā procesā, un uz to mēs arī esam norādījuši," sacīja Plešs.
Plešs Latvijas Televīzijai norādīja, ka klimata pārmaiņu negatīvais scenārijs būtiski ietekmētu dzīvi Latvijā, kā arī varētu radīt migrācijas krīzi. Tāpēc arī Latvijas interesēs ir būtiski, lai vienošanās par straujāku rīcību emisiju samazināšanā tiktu panākta.
"Primāri jāparūpējas par to, ka mēs uz šīs planētas un arī Latvijā vēl ilgu laiku varētu dzīvot pietiekami normālos apstākļos no dzīves kvalitātes viedokļa. Bet otrā pusē tā ir mūsu iespēja transformēt ekonomiku, padarīt to zaļāku un kopumā mēs kā valsts varētu pelnīt vairāk. Šeit ir ļoti daudz iespējas un tās mums ir jāizmanto," uzsvēra ministrs.
Plešs norādīja, ka Latvija kā daļa no Eiropas Savienības solījusi līdz 2030. gadam par 55% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šobrīd lielākie emisiju avoti Latvijā ir enerģētika, transports un lauksaimniecība.
