Panorāma

Situācija uz Polijas-Baltkrievijas robežas pasliktinās

Panorāma

Panorāma

Latvija aizstāv straujāku rīcību emisiju samazināšanā

Vides ministrs: Lielajiem piesārņotājiem jāsniedz līdzvērtīgs atbalsts klimata pārmaiņu vissmagāk skartajām valstīm

Glāzgovā turpinās aktīvas diskusijas par ANO klimata samita gala vienošanos, kam ir jāpalīdz ierobežot globālā sasilšana līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Sestdien publicētajā vienošanās uzmetumā valstis aicinātas paātrināt atteikšanos no ogļu izmantošanas un pārtraukt subsidēt fosilā kurināmā izmantošanu.

Taču dokumentā nekas nav minēts par to, kā industriāli attīstītākās valstis nabadzīgākajām valstīm kompensēs klimata pārmaiņu radītos postījumus un palīdzēs pielāgoties jaunajai realitātei. Pret to esot iestājušās ASV un Eiropas Savienība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") Latvijas Radio sacīja, ka Eiropas Savienība neesot pret lielāka atbalsta sniegšanu nabadzīgajām valstīm, taču uzskata, ka lielāks ieguldījums ir jāpieprasa arī no citiem, piemēram, Ķīnas.

Vides ministrs: Lielajiem piesārņotājiem jāsniedz līdzvērtīgs atbalsts klimata pārmaiņu vissmagāk skartajām valstīm
00:00 / 00:41
Lejuplādēt

"Eiropas Savienība pēdējo desmitgažu laikā ir bijusi vislielākais donors dažāda veida atbalsta sniegšanā attīstības valstīm. No mūsu perspektīvas ir ļoti svarīgi, ka arī lielie piesārņotāji, kā Ķīna, ASV un citas valstis, sniedz līdzvērtīgu pienesumu. Eiropas Savienības budžets nav bezizmēra. Protams, mēs esam ļoti svarīgs tirgus uz pasaules fona, bet ir robežas, cik lielu atbalstu var atļauties sniegt viens spēlētājs. Visiem ir jāpiedalās līdzvērtīgi šajā procesā, un uz to mēs arī esam norādījuši," sacīja Plešs.

Plešs Latvijas Televīzijai norādīja, ka klimata pārmaiņu negatīvais scenārijs būtiski ietekmētu dzīvi Latvijā, kā arī varētu radīt migrācijas krīzi. Tāpēc arī Latvijas interesēs ir būtiski, lai vienošanās par straujāku rīcību emisiju samazināšanā tiktu panākta.

"Primāri jāparūpējas par to, ka mēs uz šīs planētas un arī Latvijā vēl ilgu laiku varētu dzīvot pietiekami normālos apstākļos no dzīves kvalitātes viedokļa. Bet otrā pusē tā ir mūsu iespēja transformēt ekonomiku, padarīt to zaļāku un kopumā mēs kā valsts varētu pelnīt vairāk. Šeit ir ļoti daudz iespējas un tās mums ir jāizmanto," uzsvēra ministrs.

Plešs norādīja, ka Latvija kā daļa no Eiropas Savienības solījusi līdz 2030. gadam par 55% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šobrīd lielākie emisiju avoti Latvijā ir enerģētika, transports un lauksaimniecība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt