Vislas zemes strēle ir 55 km gara, bet tikai pāris kilometrus plata ar mežu apaugsi kāpa, kas no Baltijas jūras atdala Vislas upes grīvā izveidojušos lagūnu. Teritoriālo kontroli gan pār lagūnu, gan Vislas strēli dala Polija un Krievijas Kaļiņigradas apgabals.
Taču patlaban kuģi no Baltijas jūras iebraukt lagūnā, tostarp, lai sasniegtu poļu Elblongas ostu, var tikai caur Krievijas kontrolēto šaurumu Vislas strēles ziemeļu galā.
Par nodomu izrakt pati savu kanālu pāri Vislas strēlei, lai savienotu Baltijas jūru un lagūnu, 2014. gadā paziņoja jau iepriekšējā Polijas valdība, kad premjers bija liberālais Donalds Tusks. Toreiz Krievija bija anektējusi Ukrainas Krimas pussalu un izvērsusi karadarbību Ukrainas austrumos.
Taču tagadējā konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” valdība, šķiet, ķērusies pie darbiem, lai izraktu piecus metrus dziļu un gandrīz pusotru kilometru garu kanālu pāri Vislas strēlei. Tas Polijai kuģošanā starp Baltijas jūru un lagūnu ļautu būt neatkarīgai no Krievijas, neprasot atļauju šķērsot tās kontrolētos ūdeņus. Projekts Polijai izmaksās aptuveni 210 miljonus eiro un paredzēts, ka tiks pabeigts līdz 2022.gadam.
Varšava uzstāj, ka projektu nepieciešams realizēt gan ekonomisku, gan drošības iemeslu dēļ.
Maskava ceļ iebildumus, uzstāj, ka kanāla rakšana apdraud Vislas strēles un lagūnas ekoloģiju, un aicina Eiropas Komisiju izvērtēt šo projektu.
Polijā valdošās partijas “Likums un taisnīgums” Eiropas Parlamenta deputāts Karols Karskis Maskavas izteikumus noraida kā vienkārši mēģinājumus jebkādā veidā apturēt kanāla projekta īstenošanu.
“Protams, ka Krievija cenšas bloķēt kanāla projektu, taču tam nav pamata, ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav nepieciešami pārrobežas uz vidi novērtējumi. Krievija nav ratificējusi Espo konvenciju, jo negribēja, lai tajā atrunātie noteikumi ietekmētu “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” gāzes cauruļvadus. Taču rezultātā Krievija šo konvenciju arī nevar izmantot pret Poliju,” argumentēja Karskis.
Espo konvencija ir Apvienoto Nāciju starptautiska konvencija “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”. Krievija to ir parakstījusi, taču nav ratificējusi.
Tomēr bažas par Polijas Vislas kanāla rakšanas darbu kaitējumu videi ir arī Eiropas Komisijai.
Marta sākumā Briselē tikās Polijas un Eiropas Komisijas pārstāvji, lai apspriestu projektu. Komisija vēlas izvērtēt tai sniegto papildu informāciju, un aicina nesākt kanāla rakšanu, pirms tā teikusi savu vārdu, norādīja amatpersonas Briselē.
Rakšana vēl nav sākusies, bet gatavošanās darbi ir – projekta ietvaros strādnieki jau sākuši koku izzāģēšanu vietā, kur paredzēts kanāla ceļš.
Vienlaikus arī vairāki Polijas opozīcijas politiķi un vides aktīvisti brīdina, ka koku izzāģēšana un kanāla rakšana var izraisīt ekoloģisku katastrofu, tostarp ir bažas par vairāku dzīvnieku sugu migrācijas ceļu izjaukšanu. Arī vietējie iedzīvotāji uztraucas par ietekmi uz tūrismu un zveju.
“Esam lūguši tikšanos ar Eiropas Komisiju, lai iepazīstinātu ar mūsu argumentiem – vides aizstāvju un ekspertu argumentiem –, ka šo projektu vajadzētu apturēt. Tas ir kaitīgs videi. Tas iznīcinās vērtīgu dabas teritoriju un tas nav attaisnojami ne ekonomiski, ne sociāli,” uzskata starptautiskās vides aizstāvju organizācijas “Greenpeace” pārstāve Polijā Magdalēna Figura.
Polijas konservatīvo valdība gan turpina uzstāt, ka kanālam pār Vislas strēli būs būt, argumentējot, ka galvenais iemesls tā izrakšanai ir “draudi no Austrumiem”, un Polija – Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts – nedrīkst būt atkarīga no Krievijas, kad runa ir par kuģu iebraukšanu Vislas lagūnā. Valdošās partijas līderis Jaroslavs Kačiņskis pērn paziņoja, ka kanāla būve ir Polijas suverenitātes apliecinājums.
