Benedikts XVI aizgāja mūžībā 2022. gada pēdējā dienā 95 gadu vecumā.
Vatikānā šī bija pirmā pāvesta bēru ceremonija kopš 2005. gada, kad mūžībā devās Benedikta XVI priekštecis pāvests Jānis Pāvils II.
Svētā Pētera bazilikā Vatikānā ticīgajiem vairākas dienas bija iespēja atvadīties no pāvesta Benedikta.
Ceremoniju klātienē apmeklēja aptuveni 60 000 cilvēku, arī simtiem katoļu baznīcas garīdznieku no visas pasaules.
Bēru ceremonijā piedalījās arī ārvalstu vadītāji. Vatikāns uz bērēm oficiāli bija ielūdzis tikai divu valstu delegācijas – Itālijas un Vācijas.
Itāliju bērēs pārstāvēja valsts prezidents Serdžo Matarella un premjerminstre Džordžija Meloni. Savukārt Benedikta dzimto Vāciju pārstāvēja prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
Tomēr arī vairākas citas valstis nosūtīja uz bērēm savus pārstāvjus, kuri gan tur atradās privātā kārtā. Viņu vidū bija Polijas prezidents Andžejs Duda, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Ungārijas prezidente Katalina Novāka, Portugāles prezidents Marselu Rebelu de Souza, kā arī Spānijas karaliene Sofija un Beļģijas karalis Filips.
Atvadu rituālu vadīja pāvests Francisks
Trešdienas vakarā pēc bazilikas slēgšanas Benedikta XVI mirstīgās atliekas tika ieliktas cipreses zārkā. Tur ieliktas arī Vatikāna monētas un medaļas, kas kaltas Benedikta XVI pontifikāta laikā no 2005. līdz 2013. gadam, viņa pallijs (arhibīskapa amata zīme) un tā sauktais rogito – teksts, kurā īsi izklāstīts viņa pontifikāts. Tas viss tiks ielikts metāla cilindrā.
Ceturtdien pulksten 10.30 sākās bēru ceremonija, kurā piedalījās pāvests Francisks. Svēto misi svinēja Kardinālu kolēģijas vadītājs, kardināls Džovanni Battista Re. Savukārt pāvests Francisks teica sprediķi un vadīja atvadu rituālu.
Šī bija pirmā reize mūsdienu vēsturē, kad amatā esošs pāvests izvadīja mūžībā savu priekšgājēju.
Ceremonija notika pašā Vatikāna sirdī – Svētā Petera laukumā. Benedikta XVI šķirsts bija novietots uz kāpnēm Svētā Pētera bazilikas priekšā. Ceremoniju vadīja pašreizējais pāvests Francisks, kurš stājās amatā 2013. gadā pēc tam, kad atkāpās Benedikts XVI.
Bēru ceremonija iesākās ar kora izpildītiem viduslaiku garīgajiem dziedājumiem un pāvesta Franciska lūgšanu. Ceremonijas laikā skanēja svēto rakstu lasījumi vācu, itāļu, arābu, portugāļu un franču valodā.
Pāvests Francisks lasīja sprediķi, kurā viņš izcēla sava priekšgājēja ilgstošo kalpošanu baznīcai un ticīgajiem visā pasaulē.
"Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu. Tie bija pēdējie vārdi, ko tas Kungs teica pie krusta. Viņa pēdējais elpas vilciens, mēs varētu teikt, rezumēja to, kas bija Benedikta viss mūžs: nemitīga sevis uzticēšana tēva rokās, piedošanas un līdzjūtības rokās," teica pāvests Francisks.
"Dieva ticīgo tauta, sanākusi kopā, pavada savu bijušo ganu un uztic Dievam viņa dzīvi. Tāpat kā Evaņģēlija sievietes pie kapa, mēs esam šeit ar pateicības smaržām un cerības mirrēm, lai vēlreiz apliecinātu viņam savu mīlestību, kurai nebūs gala; mēs gribam to darīt ar tādu pašu svaidījumu, gudrību, smalkjūtību un atdevi, kādu viņš izplatīja gadu gaitā."
"Mēs vēlamies kopā teikt: "Tēvs, Tavās rokās mēs nododam viņa garu". Benedikt, uzticīgais Līgavaiņa draugs, lai tavs prieks būtu pilnīgs, galīgi un uz visiem laikiem dzirdot Viņa balsi!," sacīja pāvests.
Ceremonijas beigās Francisks apslacīja Benedikta XVI šķirstu ar svēto ūdeni, bet Šveices gvardi zārku ienesa Svētā Pētera bazilikā. Tur notika privāta bēru ceremonija, kuras laikā Benediktu XVI apbedīja kriptā jeb pazemes kapličā, kur 2005. gadā sākotnēji apglabāja arī pāvestu Jāni Pāvilu II.
Apbedīšanas rituāls sākās ar zārka apvīšanu ar lenti, uz kuras uzlikti Svētā Pētera kapitula, pāvesta nama un Pontifikālā liturģisko svinību biroja zīmogi.
Pēc tam cipreses zārks tika ievietots cinka zārkā, kas arī tika aizzīmogots, un tas savukārt tika ievietots koka zārkā. Zārka ievietošana kapā netika pārraidīta televīzijā, jo tā ir privāta ceremonija.
Baznīcas intereses lika pirmajā vietā
1927. gada 16. aprīlī Bavārijā dzimušais Jozefs Racingers par pāvestu tika ievēlēts 2005. gada 19. aprīlī, nomainot Svētajā Krēslā Jāni Pāvilu II. Kļūstot par pāvestu, viņš izvēlējās Benedikta vārdu, lai tādējādi godinātu Nursijas Benediktu, kurš V gadsimtā dibinājis Eiropas pirmo mūku ordeni. Benedikts kļuva par pirmo vācieti pāvesta amatā pēdējo 480 gadu laikā.
Pāvesta amatā Benedikts XVI tika ievēlēts 78 gadu vecumā un ievēlēšanas brīdī bija vecākais pāvests gandrīz 300 gadu laikā, tādēļ jau tolaik daudzi paredzēja, ka viņa valdīšanas laiks nebūs ilgs (Jānis Pāvils II tika ievēlēts 58 gadu vecumā un pāvesta postenī nokalpoja 26 gadus).
Pirms ievēlēšanas par pāvestu kardināls Racingers bija viens no tuvākajiem Jāņa Pāvila II līdzgaitniekiem un pats savām acīm redzēja ciešanas, ko Pārkinsona slimības nomocītais Jānis Pāvils II bija spiests pārciest mūža nogalē, līdz galam nesot savu krustu.
Benedikts acīmredzot nolēma pasargāt Baznīcu no problēmām, ko radītu pāvesta ilgstoša slimošana un nespēja pildīt savus pienākumus.
Baznīcas tradīciju sargātājs
2013. gada 28. februārī viņš kļuva par pirmo Romas katoļu baznīcas galvu pēdējo 600 gadu laikā, kas atkāpies no šī amata. Pēdējais šāds precedents tika piedzīvots 1415. gadā. Savu atkāpšanos Benedikts pamatoja ar vājo veselību, kas liedz darīt tik atbildīgu darbu.
Benedikts uzrunā kolēģiem atzina, ka baznīcas kuģa vadīšanai nepieciešams miesas un gara spēks, bet pēdējā laikā viņa spēki bija gājuši mazumā.
Pirms ievēlēšanas par pāvestu Racingers ilgus gadus vadīja Ticības doktrīnas kongregāciju un bija pazīstams ar nepiekāpīgo nostāju pret tradicionālās doktrīnas apšaubītājiem. Stingri konservatīvo uzskatu dēļ Racingers pat bija izpelnījies iesauku "Dieva rotveilers".
Arī pāvesta amatā Benedikts skaidri lika saprast, ka viņa vadībā katoļu baznīca negrasās mainīt kursu, tādēļ saglabās stingro nostāju pret abortiem, kontracepciju, homoseksuālismu, iespējamo celibāta atcelšanu un sieviešu iekļaušanu garīdzniecībā.
Negribēja pakļauties laicīgās pasaules pārmaiņu vējiem
Benedikts uzskatīja, ka viņa kā Svētā Pētera tradīciju mantinieka pienākums ir sargāt tradicionālo doktrīnu un nepieļaut pakļaušanos laicīgās pasaules pārmaiņu vējiem.
"Katru dienu tiek radītas jaunas sektas. Skaidra ticība, kas balstīta uz baznīcas mācību, mūsdienās nereti tiek dēvēta par fundamentālismu," neilgi pirms ievēlēšanas teica Benedikts.
Pāvesta amatā Benedikts centās veicināt katoļu baznīcas atgriešanos pie ticības saknēm, tādēļ uzņēma konservatīvu kursu, kas dažkārt nonāca pretrunā ar pagājušā gadsimta 60. gados Vatikāna Otrā koncila laikā sākto modernizācijas ceļu. Piemēram, pāvests mudināja atjaunot plašāku latīņu valodas izmantošanu dievkalpojumos un baznīcas dzīvē.
Viņš uzlaboja attiecības ar konservatīvā spārna kristiešu grupām, kas bija atsvešinājušās no Vatikāna, un bija gatavs ņemt Romas katoļu baznīcas paspārnē arī konservatīvos anglikāņus, kas nespēja samierināties ar sieviešu un geju iekļaušanos anglikāņu garīdzniecībā.
Brīdināja par "relatīvisma diktatūru"
Benedikts lika saprast, ka katoļu baznīcā nevar būt ne runas par sieviešu ordināciju vai homoseksuālisma akceptēšanu. Tikpat stingri viņš iestājās par laicīgās sabiedrības morāles stiprināšanu, jo raizējās, ka "morāles relatīvisms" apdraud mūsdienu sabiedrības pamatvērtības.
"Mēs virzāmies uz relatīvisma diktatūru, kas neatzīst neko noteiktu un par galveno vērtību uzskata katra cilvēka egoismu un viņa vēlmes."
Pāvesta kritiķi iebilda, ka viņa kā sabiedrības morāles sarga pozīcija ir divkosīga, jo tieši Benedikta valdīšanas laikā pasaule uzzināja arvien vairāk šokējošu atklājumu par grēka darbiem katoļu baznīcas iekšienē. Baznīcu smagi satricināja pedofilijas skandāls, jo tūkstošiem cilvēku daudzās pasaules valstīs liecināja, ka bērnībā kļuvuši par seksuālās izmantošanas upuriem.
"Jūsu uzticība tika nodota, un jūsu cieņa bija smagi pārkāpta. Tādēļ vēlos atklāti paust kaunu un nožēlu, ko mēs visi izjūtam," vēstulē pedofilijas upuriem rakstīja Benedikts. Viņš solīja darīt visu iespējamo, lai šādi noziegumi katoļu garīdzniecības rindās vairs nebūtu iespējami.
Centās veicināt kristietības atdzimšanu Eiropā
Viens no Benedikta mērķiem bija veicināt kristietības atdzimšanu Eiropā, kur mūsdienās pārsvarā valda patērētāju sabiedrības, nevis kristīgās vērtības. Eiropas baznīcas pakāpeniski kļūst par muzejiem, kur lielākā daļa apmeklētāju ir nevis baznīcēni, bet gan tūristi, kas vēlas aplūkot kristietības ziedu laiku godību.
"Savu lielāko panākumu stundā Eiropa kļuvusi tukša no iekšpuses. Eiropa ir paralizēta, dzīvībai bīstama krīze apdraud tās veselību, tā ir atkarīga no transplantācijas," brīdināja Benedikts, norādot uz Eiropas zemo dzimstības līmeni un imigrācijas pieaugumu.
Arī katoļu baznīcas smaguma centrs arvien vairāk novirzās no Eiropas uz citām pasaules daļām, piemēram, Āfriku un Āziju, kur baznīca piedzīvo uzplaukumu.
Zināmā mērā šo tendenci apliecināja tas, ka par Benedikta XVI pēcteci pāvesta amatā tika ievēlēts Latīņamerikas pārstāvis, Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kas pieņēma Franciska vārdu.
Kopš savas atkāpšanās Benedikts dzīvoja nosacītā izolācijā Vatikāna Baznīcas mātes klosterī. Par Benedikta veselības stāvokļa nopietnu pasliktināšanos kļuva zināms pagājušonedēļ, kad Francisks paziņoja, ka viņa priekštecis ir "ļoti slims".
Arī pāvestam Franciskam jau ir 86 gadi (vairāk nekā bija Benediktam XVI, kad viņš paziņoja par atkāpšanos no amata), tādēļ izskan pieņēmumi, ka Benedikta piemērs viņam varētu atvieglot līdzīga lēmuma pieņemšanu nākotnē.
Līdz ar Benedikta XVI nāvi pāvests Francisks ieiet jaunā pāvesta varas fāzē, kas ir brīva no ierobežojumiem, ko rada līdzāspastāvēšana ar priekšteci. Taču viņa reformu kritika no baznīcas konservatīvā spārna puses, visticamāk, nebeigsies, prognozē eksperti.
Arī Latvijā ticīgie atvadās no pāvesta
Katrā katoļu dievnamā ceturtdien notika vienoti ar aizlūgumi par pāvestu Benediktu XVI un viņa dvēseli ar pateicību par to, cik daudz viņš ir darījis baznīcai Latvijā un visā pasaulē.
Rēzeknes Dieva žēlsirdības katoļu draudzes prāvests Staņislavs Prikulis Latvijas Radio sacīja, ka pāvests Benedikts XVI bija tas, kurš īpaši rūpējās, lai mēs arī mūsdienās neaizmirstam un padziļinām ticības bagātību, bet esot pāvesta amatā, izcēlās ar savu pazemību un pilnīgu kalpošanu.
