LTV studijā Zaķusalā par to runāja ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, bijušo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Juri Maklakovu, ģenerālprokuroru Juri Stukānu, arī ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība") un vēl citiem viesiem. Raidījumā piedalījās arī cilvēki, kuri aktīvi iesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai savu iespēju robežās – pinot maskēšanās tīklus, adot zeķes, taisot ierakumu sveces, arī uzņēmēji un "tviterkonvoja" iniciators, kā arī mūziķi Katrīna Gupalo un Andrejs Osokins.
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga LTV atzina, ka viņu visvairāk šausmina tas, ka karu pašlaik atbalsta ne tikai Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņam tuvu stāvošie, bet arī krievu tauta. Tauta, kuras daļa arī atceras Otro pasaules karu, tomēr to atbalsta, domā, ka karš notiek kaut kur tālu, ka tas it kā notiek tautiešu aizstāvībai.
Bijusī prezidente pauda, ka viņu izbrīna krievu tautas pilnīgā vienaldzība pret to, ko dara viņu tautieši un valdība.
Tāpat Vīķi-Freibergu šausmina Putina rīcība, savās runās apgriežot visu kājām gaisā, baltu saucot par melnu, karu par mieru, vēl sliktāk nekā Džordža Orvela grāmatā "1984".
Komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska rīcību, viņa uzrunas rietumvalstīm un savai tautai, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka viņš ir ģeniāls komunikators, viņš bija aktieris, tātad māk pasniegt vēstījumu. Par to liecina kaut vai viņa izskats un tērps, jo laikā, kad laukos ir izraktas tranšejas, uz ielām ir līķi, sievietes tiek izvarotas, bērni cieš, tad staigāt ar aproču pogām un stīvinātu apkali būtu nepiemēroti.
Attiecībā uz Putina rīcību Vaira Vīķe-Freiberga vērtēja, ka viņš nav kontaktā ar realitāti, viņa iedomu pasaule ir izbūvēta tik dzīva, ka gadu gaitā paša kultivēta alternatīva kļuva par paralēlu pasauli reālajai pasaulei. Jo vairāk viņš sagrāba varu, jo vairāk pārliecinājās, ka grib to iedomu pasauli īstenot.
Savukārt runājot par attieksmi pret krieviem, bijusī prezidente pauda, ka apgalvojumi par krievu ienīšanu ir tikai Kremļa propaganda. Tas, ka latvieši ienīst krievus, nav taisnība, ja vien viņi neuzbrūk citām valstīm.
Bija skaidrs, ka karš nav novēršams. Tā, atceroties pēdējo nedēļu diplomātiskās aizkulises un dažādu valstu izlūkdienestu informāciju pirms 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Kembridžas Universitātes starptautiskās drošības pētnieks Tomass Pildegovičs LTV skaidroja, ka karš Eiropā viņam un viņa vienaudžiem, kas izauguši neatkarīgajā Latvijā, bija kaut kas tāds, par ko varētu uzzināt tikai no iepriekšējo paaudžu nostāstiem.
Pildegovičs atzina, ka viņš līdz pašam pēdējām brīdim neticēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīsies uz šo asiņaino avantūru, kas dzen Krieviju bezizejā. Bet izskatās, ka arī pēc gada un vairāk nekā 100 000 karavīru zaudējuma Putins nav atteicies no idejas dominēt, pakļaut Ukrainu un ir gatavs pārorientēt visu Krievijas ekonomiku šim mērķim.
Mums jāapbruņo Ukraina un jābūt pacietīgiem, jo šis stāsts nebūt nav beidzies, sacīja Pildegovičs.
Pildegovičs arī norādīja, ka pirms kara sākuma Eiropā bija Vācijas un Francijas lokomotīve, bet tagad, pateicoties Putinam, visa drošības diskusija orientēta uz austrumiem. Baltijas valstis, Polija, Čehija ne tikai ar brīdinājumiem par Putina režīma patieso seju, bet ar darbiem, palīdzību Ukrainai parādīja spēju rīkoties. Tas mūsu izgaismojis citā gaismā eiroatlantiskajā drošības arhitektūrā.
Tāpat pētnieks pauda pārliecību, ka Putina Krievija zaudējusi jebkādu uzticību, bet, kamēr pie varas būs Putins, Ukraina būs apdraudēta. Vienīgā izeja ir tiesāt Putinu. Savukārt paies vairākas paaudzes, kamēr Krievija atgūs uzticību starptautiskajā sabiedrībā.
Viņaprāt, drošības situācijas risinājums ir Ukrainas uzņemšana NATO, turklāt tas nebūtu žēlsirdības un labestības žests - ukraiņi ir parādījuši apbrīnojamas kaujas spējas, spējas ātri pāriet uz NATO ieroču sistēmām. Un Ukrainas armijai ir kaujas pieredze, kura ir reti kurai Eiropas armijai.
“Par ilgtspējīgu mieru varēs runāt tikai tad, kad Ukraina būs ārā no pelēkās zonas,” uzsvēra pētnieks.
Līdz tam Ukraina jāpadara “par tādu kā dzeloņcūku” - jāapbruņo, lai jebkādi mēģinājumu to ieņemt kļūtu par bezjēdzīgiem.
Šis gads bija ļoti drūms, LTV atzina pianists Andrejs Osokins, paužot, ka šajā laikā varēja zaudēt ticību cilvēkiem. Taču šajā laikā arī bija tik daudz cilvēku, kuri darīja gaišas lietas un palīdzēja Ukrainai, ka viņš sapratis, cik arī skaits var būt skaits cilvēks.
Satiekot cilvēkus no Mariupoles un apjaušot traģēdijas apmēru, mūziķis saprata, ka vajag palīdzēt. Viņš saskata nepieciešamību īpaši palīdzēt karavīriem, jo tieši viņi tuvina Ukrainas uzvaru.
Mēs nevaram citādāk rīkoties, sacīja Osokins, paužot arī aizkustinājumu par to, kā latvieši palīdz ukraiņiem.
Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs speciālizlaidumā pauda, ka pašlaik nekas neliecina par to, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu beigsies ātri.
"Eskalācija joprojām notiek," sacīja bijušais NBS komandieris.
Viņš prognozēja, ka Krievijas zaudējums varētu būt saistīts ar varas maiņu Krievijā, Putina režīma krišanu, bet tas savukārt varētu notikt Krievijas iekšējo procesu rezultātā.
Tikmēr Ukraina ar katru dienu kļūst spēcīgāka, motivētāka, un ņemot vērā to, ka Ukraina rod sev jaunus atbalstītājus, laiks nāk par labu Ukrainai, uzskata Maklakovs.
Pašlaik pierādījumu ir pietiekoši, lai varētu runāt par noziegumu pret mieru un noziegumiem pret cilvēki Krievijas karā pret Ukrainu. Un katru dienu jaunus pierādījumus redzam ekrānā, atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns. Uz jautājumu par pierādījumiem par genocīdu pret ukraiņiem viņš skaidroja, ka tas būs atkarīgs no tā, kā tiks vērtēti pierādījumi.
Vienlaikus Stukāns apšaubīja, ka Putins kādreiz izbrauks no Krievijas un būs redzams uz apsūdzēto sola tiesā par šo karu. Taču tas nav šķērslis, lai veidotu starptautisko tribunālu un pasludinātu spriedumu, tostarp notiesātu aizmuguriski.
Tikmēr starptautisko tiesību eksperte, Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Ieva Miļūna vērsa uzmanību, ka būtiski ir tas, kas veidos starptautisko tribunālu – vai tās būs demokrātiskās pasaules valstis. Tāpat neizpaliek jautājums par tribunāla finansēšanu, jo tas ir ļoti dārgs. Turklāt kādu valstu iespējamā vēlme saglabāt draudzīgas attiecības ar Krieviju var traucēt starptautiska tribunāla izveidei, atzina eksperte.
KONTEKSTS:
Piektdien, 24. februārī, aprit gads, kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
