27 ES valstu līderi svētdien deva savu akceptu diviem dokumentiem. Pirmais ir līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES jeb tā saucamais "šķiršanās" līgums. Tas ir teju 600 lapas garš un ir juridiski saistošs.
"Brexit" līgums – juridiski saistošs
Līgums paredz, ka britu "šķiršanās" rēķins būs apmēram 40-45 miljardi eiro. Tas ir mazāk par sākumā izskanējušo summu – 60 miljardiem eiro. Tāpat Apvienotā Karaliste turpinās savas iemaksas ES budžetā nākamajos divos gados. Un arī pēc tam turpinās pildīt savas saistības, piemēram, maksājot pensijas britu ierēdņiem, kas strādājuši ES institūcijās.
Vissmagākais jautājums – Ziemeļīrijas robežas atvērtība. Līgums paredz, ka, neatkarīgi no tā, kā izvēršas ES un Apvienotās Karalistes attiecības nākotnē, cietās robežas tur nebūs.
Sliktākajā gadījumā – ja neizdodas noslēgt tirdzniecības līgumu vai kādu īpašu noregulējumu – Apvienotā Karaliste paliks muitas savienībā ar ES. Tas ir tas, kas tracina daudzus britu politiķus – ka izstāšanās var nebūt pilnīga.
Attiecībā uz ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā pēc "Brexit" – tās gandrīz nemainās.
ES pilsoņi varēs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bet tas nebūs automātisks process un par to būs jāmaksā.
Brisele ir piekritusi Londonai, ka var tikt veiktas sistemātiskas kriminālās pagātnes pārbaudes. Tāpat Brisele piekāpās, ka ES pilsoņu tiesību aizstāvis Lielbritānijā būs britu tiesas, nevis Eiropas tiesa. Un tā bija Londonas sarkanā līnija.
Oficiāli briti izstāsies no ES 2019. gada 29. martā, bet līdz 2020. gada decembrim ir pārejas periods. To varēs vienu reizi pagarināt – tas varētu ilgt maksimums nepilnus četrus gadus.
Šajā laikā briti turpinās maksāt ES budžetā, būs dalībnieki vienotajā tirgū, ES pilsoņi varēs doties uz dzīvi Apvienotajā Karalistē tāpat kā līdz šim.
Bet šajā laikā briti nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā. Šis ir tas aspekts, par kuru viens no britu politiķiem, premjeres partijas biedrs Džeikobs Rīzs-Mogs izteicās – Apvienotā Karaliste būs "vergu valsts".
Politiskā deklarācija par nākotni
Otrs dokuments, kam arī ES valstu līderi svētdien deva "zaļo gaismu", ir politiskā deklarācija par nākotnes attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti. Tas ir krietni īsāks dokuments un nav juridiski saistošs, bet tas kalpos par pamatu nākotnes tirdzniecības līgumam.
Šī politiskā deklarācija paredz atrast jaunus, pagaidām vēl nezināmus tehnoloģiskus risinājumus atvērtas Ziemeļīrijas robežas nodrošināšanai. Tā sola arī preču tirdzniecību starp Eiropu un Apvienoto Karalisti bez tarifiem un nevajadzīgām barjerām.
Attiecībā uz zvejniecību, kurš kura ūdeņos pēc "Brexit" varēs zvejot un cik daudz – tas tiks atrunāts atsevišķā līgumā.
Abas puses grib arī ciešu sadarbību drošības jomā. Taču britiem būs liegts turpināt dalību "Eiropol" – tā vietā piedāvāta sadarbība ar "Eiropol". Un divreiz gadā plānoti ES un Lielbritānijas samiti – britu premjeri uz Briseli turpinās regulāri braukt vēl daudzas desmitgades.
Vēl jābalso parlamentiem
Par svētdien ES valstu līderu akceptēto "šķiršanās" līgumu jābalso britu parlamentam – tas varētu notikt 7.decembrī un tiek uzskatīts par visriskantāko brīdi. Pēc tam par to būs jābalso arī Eiroparlamentam.
Bet, ja britu parlaments nobalso pret šķiršanās līgumu – tad tālākā notikumu attīstība ir grūti prognozējuma.
Meja var mēģināt panākt nelielus labojumus līgumā, un tad likt to uz balsojumu parlamentā otrreiz. Brisele gan pateikusi, ka labojumi nav iespējami.
Mejas valdība var krist, var būt arī ārkārtas vēlēšanas, var arī notikt otrs referendums, ja leiboristi tam piekristu.
Bet briti no ES nākamā gada 29. martā var izstāties arī bez kāda līguma. Un tajā brīdī starp Apvienoto Karalisti un ES nebūtu nekāda tiesiska noregulējuma. Tas radītu daudzas krīzes situācijas, ieskaitot iespējamu vardarbības atjaunošanos uz Ziemeļīrijas robežas.
"Brexit" ir vislielākais solis atpakaļ Eiropas integrācijas projektā. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers svētdien arī teica – "tā ir traģēdija", bet Luksemburgas premjers – "jā, tā ir šķiršanās, bet nav jau bēres".
