Zviedrijas laikraksta "Expressen" publicētajos videomateriālos redzams, ka 80 metru attālumā no cauruļvada sākuma ir daudz saplēsta un salocīta metāla.
video of the damaged Nord Stream pipelines, shot by an underwater drone operated by @Expressen. Copenhagen police and Norwegian investigators said today that the damage was caused by "powerful explosions." pic.twitter.com/7XKq4XIuQT
— Mike Eckel (@Mike_Eckel) October 18, 2022
Kā ziņo "Expressen", video filmēts pirmdien un tajā redzams, ka trūkst vai aprakti jūras dzelmē vairāk nekā 50 metri cauruļvada. Dzelmē redzamas metāla atlūzas.
"Tikai ārkārtējs spēks var salocīt tik biezu metālu," laikrakstam teicis Norvēģijas kompānijas "Blueye Robotics" bezpilota zemūdens aparāta operators Trunns Lāšens.
Viņš piebilda, ka "jūras dibenā ap cauruļvadu redzama milzīga spēka ietekme".
Jau vēstīts, ka septembra beigās Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes.
Lai gan noplūdes konstatētas starptautiskajos ūdeņos, divas no tām bija Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, bet vēl divas – Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Zviedrijas iestādes 6. oktobrī paziņoja, ka ir veikta zemūdens pārbaude un savākti pierādījumi. Kā ziņoja Zviedrija, pārbaudē secinātais atbilst aizdomām par iespējamu sabotāžu.
Patlaban cauruļvadu apsargā Vācijas un Zviedrijas karakuģi.
Gāzesvadi bijuši ģeopolitiskā saspīlējuma epicentrā pēc tam, kad Krievija apturēja gāzes piegādes Eiropai, kura savukārt noteikusi sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Izskanējušas aizdomas, ka sprādzienus organizējis Kremlis, tomēr Maskava šādas aizdomas noraida.
Lai gan abi "Nord Stream" gāzesvadi laikā, kad notika eksplozijas, netika izmantoti gāzes piegādei, tajos atradās gāze.
KONTEKSTS:
27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums.
"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
