Vienlaikus kļuvis zināms, ka Japāna apsver iespējas aktivizēt savus pašaizsardzības spēkus potenciālo Ziemeļkorejas draudu novēršanai.
Līdzīgi kā daudzas NATO dalībvalstis, arī Japāna pērnā gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā ar visai lielu satraukumu uztvēra Donalda Trampa paziņojumus par to, ka Amerikas Savienotās Valstis vairs nevēlas vienpersoniski nodrošināt mieru pasaulē un sabiedroto valstīm būtu jāpieliek lielākas pūles, rūpējoties par savu drošību.
Tramps rosināja pārskatīt arī abpusējās aizsardzības līgumu ar Japānu, aicinot Tokiju vairāk maksāt par savu drošību.
Tagad Japānas drošības jautājums atkal nonācis uzmanības centrā, pastiprinoties bažām par Ziemeļkorejas kodolambīcijām reģionā. Nedēļas nogalē Ziemeļkorejas vadība paziņojusi, ka gadījumā, ja ārvalstis, īpaši ASV, centīsies izvērst savas aktivitātes Korejas pussalas tuvumā, Ziemeļkoreja rīkošot jaunus raķešu izmēģinājumus katru nedēļu, katru mēnesi un katru gadu. Ja Ziemeļkorejai tiks uzbrukts ar pilna apjoma karu, atbilde būs tieši tāda pati, turklāt vieni no pirmajiem mērķiem var būt ASV spēku bāzes Dienvidkorejā un Japānā.
Lai Tokijas satraukumu mazinātu, Japānā ieradies Maiks Penss, kurš paziņojis, ka ilgstošā alianse ar Japānu ir stūrakmens visas Ziemeļaustrumāzijas drošībai. Šādi paziņojumi izskanējuši tikai dienu pēc Pensa viesošanās Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas demilitarizētajā zonā, kuras laikā viņš aicināja Phenjanu nepārbaudīt Donalda Trampa pacietību. Penss atgādinājis par ASV veiktajiem raķešu triecieniem Sīrijā un Afganistānā, kuri Phenjanai būtu jāuztver kā brīdinājums.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe savukārt aicinājis Ziemeļkorejas problēmai rast diplomātisku risinājumu, vienlaikus neizslēdzot arī stingrākus pretpasākumus. Abe uzsvēris, ka dialogs tikai dialoga pēc ir bezjēdzīgs, taču spiediens būs nepieciešams.
Japāna iepriekš visai piesardzīgi izteikusies par iespējamām Vašingtonas militārajām darbībām reģionā, kas varētu izraisīt plašāku konfliktu. Japāna cer, ka Baltais nams lielākas pūles pieliks tam, lai piespiestu Ziemeļkorejas lielāko sabiedroto Ķīnu izdarīt spiedienu uz Phenjanu ar mērķi atsākt sešpusējās sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammu.
Taču pirmdien kļuvis zināms, ka pati Japāna pirmo reizi izskata iespēju aktivizēt arī savus aizsardzības spēkus gadījumā, ja kāda ziemeļkorejiešu raķete trāpīs Japānas teritoriālajos ūdeņos. Par to ziņo laikraksts “Iomiuri”.
Šāds incidents varētu izraisīt Japānas atbildes pasākumus, kuri, savukārt varētu izprovocēt vēl agresīvāku Ziemeļkorejas pretreakciju. Aģentūra “France Press” atgādina, ka Japānas konstitūcija aizliedz uzsākt karu un valsts militāro spēku pilnvaras ir strikti noteiktas tikai aizsardzībai.
Vienlaicīgi Japāna izskata iespēju nosūtīt savu karaspēku uz Korejas pussalu, lai aizsargātu savus tautiešus un nepieciešamības gadījumā veiktu viņu evakuāciju. Tam gan būtu nepieciešama uzņemošās valsts piekrišana.
“France Press” arī uzsver, ka aizsardzības ministres Tomomi Inadas paziņojumi var izraisīt pretrunīgu reakciju Dienvidkorejā, kura joprojām piemin Japānas koloniālo okupāciju no 1910. līdz 1945.gadam. Japāņu karavīru iespējamā ierašanās Dienvidkorejā tikai uzplēstu pagātnes rētas.
