Kazahstāna nav ieviesusi nekādas sankcijas pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Tomēr tā nevēlas arī pilnībā pieslieties Krievijai, lai nenonāktu starptautiskā izolācijā.
"Ja būs jauns dzelzs priekškars, mēs negribam palikt aiz tā," viņš sacīja.
Kazahstāna uzmanīgi mēģina atrast balansu starp tās attiecībām ar Krieviju un rietumvalstīm. Tās ārlietu ministra vietnieks Vasiļenko uzsvēra, ka politiķi Astanā turpina ieplānotās reformas, lai samazinātu prezidenta pilnvaras. Kazhstāna šos soļus nesperot tāpēc, lai kādam izpatiktu, arī ne Rietumiem.
"Bet tāpēc, ka mūsu prezidents zina, ka tas ir vienīgais ceļš uz priekšu," viņš piebilda.
Tāpat Kazahstāna būtu gatava uzņemt investorus, kuri Ukrainas kara dēļ vēlas pamest Krieviju. Bet tas netiekot darīts ar mērķi palīdzēt apiet sankcijas.
Kazahstāna mēģina ieņemt neitrālu pozīciju pašreizējā situācijā, un tās varasiestādes pat ir atļāvušas piketu pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas pulcēja aptuveni 2000 cilvēku. Bet otro reizi šāds pikets netika atļauts.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Krievija pagājušajā nedēļā nobloķēja naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā.