Pēc viņas teiktā, spiediens šāda tribunāla izveidei bijis ļoti liels gan no Eiropas Savienības (ES), bet īpaši no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Tribunāla darbības nodrošināšanai ES ir atvēlējusi 170 miljonus eiro, un ES arī pārraudzīs tribunāla darbu, kam vajadzētu sākties nākamā gada jūnijā.
"Tas [tribunāls] ir nepieciešams pašai Kosovai vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc ka daudzi bijušie Kosovas Atbrīvošanas armijas līderi ir šobrīd vadībā. Viens no ietekmīgākajiem ir Hašims Tači, kas ir bijušais premjerministrs, šobrīd viņš ir ārlietu ministrs un premjerministra vietnieks," teica vēsturniece.
Mediji nemitīgi ziņojuši par iespējamo orgānu tirdzniecību pilsoņu kara laikā, lai gan par to ir vismazāk pārliecinošu pierādījumu. "Bet ir daudzi citi noziegumi pret cilvēci, kur šie pierādījumi ir diezgan izteikti," atzina vēsturniece.
Viņa norādīja, ka no vienas puses Kosovas politiskajiem līderiem var būt nepatīkami tas, ka viņi vai arī viņu cīņu biedri var tikt tiesāti. Taču no otras puses – šāds tribunāls viņiem dotu iespēju tikt vaļā no nepamatotām apsūdzībām.
Vēsturniece norādīja, ka Kosovas sabiedrība tribunāla izveidi uztver ar dalītām jūtām – daļa albāņu Kosovas Atbrīvošanas "partizānu formējuma" dalībniekus uzskata par varoņiem, kas cīnījās pret serbu represijām. Tādēļ daļa sabiedrības tribunāla izveidi vērtē negatīvi.
"Atmosfēra ir nelabvēlīga šāda veida izmeklēšanai, taču no otras puses Kosovai kā valstij ir ļoti svarīga starptautiskā atzīšana, uzņemšana ANO," teica vēsturniece un piebilda, ka līdz šim Kosovu atzinušas vairāk nekā 100 valstis
Turklāt gan ES, bet īpaši ASV Kosovā tiek uzskatītas par īstiem aizstāvjiem. "Un sabojāt attiecības ar ASV... Sabiedrība ļoti labi apzinās, ka tas ir kaut kas tāds, ko Kosova tomēr nevar atļauties," teica Daina Bleiere.
Jau vēstīts, ka Kosovas parlaments šīs nedēļas sākumā nobalsojis par izmaiņām konstitūcijā, kas ļaus izveidot īpašu ES atbalstītu tribunālu, lai izmeklētu 90. gadu beigās notikušā pilsoņu karā pastrādātos kara noziegumus.
Pašā Kosovā šis tribunāls tiek vērtēts pretrunīgi, jo apsūdzēto vidū ir daudzi bijušie Kosovas Atbrīvošanas armijas komandieri, kas tagad ieņem augstus politiskos posteņus. ES pārstāvji gan norāda, ka tribunāla izveide liecina par Kosovas uzticību eiropeiskajai virzībai.
Kosovas albāņu kaujinieki 1998. un 1999. gadā uzsāka aktīvu partizānu karu pret Serbijas valdīšanu. Šie notikumi aizsāka provinces ceļu uz neatkarību, kas tika pasludināta 2008. gadā. Serbija un tās sabiedrotā Krievija ir atteikušās atzīt Kosovas neatkarību.
