Kaut arī divu nedēļu sarunas ANO Klimata konferencē ir noslēgušās ar vienošanos, tās vērtējums ir diezgan pretrunīgs. Gandrīz 200 pasaules valstu delegātiem ir izdevies vienoties par jauna zaudējumu atlīdzināšanas mehānisma izveidi. Šis rīks ļaus turīgām valstīm kompensēt nabadzīgām klimata pārmaiņu radītās sekas.
Labs piemērs tam ir šā gada plūdi Pakistānā, kas pēc šīs valsts klimata ministres Šerijas Rehmanas teiktā radīja 13 miljardu ASV dolāru zaudējumus un ietekmēja 33 miljonus cilvēku. Tādēļ Rehmana ir gandarīta par fonda izveidi: "Mēs esam par šo cīnījušies jau 30 gadus. Un šodien Šarm eš Šeihā šie centieni ir devuši pozitīvu rezultātu. Fonda nodibināšana nav nekāda labdarība. Tas ir pirmais maksājums ilgtermiņa ieguldījumiem mūsu kopīgajā nākotnē. Tas ir pirmais maksājums un ieguldījums klimata taisnīgumā."
Tomēr vairums pasaules valstu nav gribējušas darīt vairāk, lai atteiktos no tādiem fosilajiem kurināmajiem kā ogles. Eiropas Savienības sarunvedēji saka, ka viņiem ir nācies cīnīties, lai saglabātu pirms gada konferencē Glāzgovā panākto. Tādēļ Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs Bass Eikhauts to nodēvēja par zaudēto gadu.
Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss atgādināja, ka ar pašreizējiem plāniem klimata pārmaiņu apkarošanai nepietiek. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka šādā gadījumā temperatūra uz pasaules pieaugs par 2,4 grādiem.
"Paskatieties, kas notiek apkārt. Paskatieties, kas notiek Pakistānā. Paskatieties uz sausumu. Tikai iedomājieties, ja mēs pārsniegsim pusotru grādu un sasniegsim divus vai pat vairāk. Ja mēs nepaātrināsim rīcību, mēs varētu sasniegt pat 2,4 grādus. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Mums ir jārīkojas straujāk. Man žēl, ja es tagad kādam sabojāju gaisotni, bet tas ir jāpasaka," uzsvēra Timmermanss. Tomēr, vaicāts par to, vai šī klimata konference ir bijusi izgāšanās vai veiksme, Timermanss ieturēja pozitīvāku toni: "Nē, tā ir veiksme. Tā ir veiksme. Bet iznākums varētu būt bijis krietni veiksmīgāks, ja mēs būtu izdarījuši vairāk, lai samazinātu izmešus."
Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir sacījis, ka ar zaudējumu atlīdzināšanas fondu vien klimata pārmaiņu radītās problēmas nevar ne atrisināt, ne novērst. Tomēr mehānisma izveide ir taisnīguma uzvara, jo mazās valstis, kas praktiski nav atbildīgas par šīs krīzes rašanos, nevar vienatnē tikt galā ar tās sekām: "Es gribu skaidri pateikt, ka mūsu planēta joprojām ir reanimācijā. Mums jau tagad ir krasi jāsamazina izmeši. Šo jautājumu šī konference neatrisināja. Fonds zaudējumu atlīdzināšanai ir ļoti nozīmīgs. Bet tā nav atbilde, ja klimata krīze aizskalos no pasaules kartes mazas salu valstis vai pārvērtīs visu Āfrikas kontinentu par tuksnesi. Pasaulei joprojām ir nepieciešams milzīgs lēciens klimata ambīciju jomā. Mēs nedrīkstam pārkāpt sarkano līniju, kas ved pāri pusotram grādam.
Lai mums būtu jebkādas cerības to saglabāt, ir nepieciešamas milzīgas investīcijas atjaunojamos resursos, un mums ir jāizbeidz mūsu atkarība no fosilajiem kurināmajiem."
Arī aktīvisti no nevalstiskās organizācijas ''Eiropas Klimata rīcības tīkls'' (CAN Europe) izplatītajā paziņojumā pauž bažas, ka zaudējumu atlīdzināšanai veltītā nauda varētu tikt izmesta vējā. Jo gadījumā, ja netiks samazināti izmeši un nenotiks pāreja no oglēm un naftas pie zaļās enerģijas, vētras un plūdi arvien atkārtosies, radot nepieciešamību atkal un atkal atjaunot ēkas, ceļus un tiltus.
