Viņš stāstīja, ka cilvēki Krievijā joprojām pakļaujas valsts varai, kaut arī kurn un burkšķ. Valdība mēģina viņus motivēt ar dažādiem finansiāliem labumiem. Pēc Riekstiņa teiktā, tas liecina, ka Krievijas sabiedrība neraujas doties pret Ukrainu sāktajā karā. To nevarot saukt arī par "Tēvijas karu", ja iedzīvotāji jāmudina ar finansiāliem instrumentiem.
"Ja tas būtu tēvijas karš, tad cilvēki stāvētu rindā pie kara komisariāta," sacīja diplomāts.
Cilvēki arī saprotot – runātais, ka Krievija turpina Otrajā pasaules karā nepadarīto, nav patiesība – tāpēc ka padomju cilvēki toreiz gribēja aizsargāt savu teritoriju, bet tagad Krievija iebrukusi citas valsts teritorijā.
Pēc Riekstiņa teiktā, vienlaikus arī Krievijas sabiedrība nav tuvu revolūcijai, kad kaut kas mainītos.
"Kā tas attīstīsies? Grūti un vieglprātīgi būtu izteikt kādas prognozes. Šāda situācija nav bijusi kopš Otrā pasaules kara," sacīja vēstnieks.
Viņš pieļāva, ka Kremlī cer uz Eiropas vienotības sabrukumu, kam pašlaik nav nekāda iemesla. Proti, ka Krievijā sabiedrībai ir augstāks "sāpju slieksnis" nekā vidējam eiropietim. Tādējādi būtu lielāka iespēja izturēt šo cīņu ilgtermiņā. Riekstiņš uzsvēra, ka pašlaik nekas neattaisno šādas idejas. Vienlaikus Krievijā cilvēkiem jāsadzīvo ar dažādiem ierobežojumiem, ko izraisījušas sankcijas pret valsti.