Panorāma

Aicina veikt vēža profilaktiskās pārbaudes

Panorāma

Barišņikovs: Es pārdzīvoju par Latviju

Irāka cer uz daļas bēgļu atgriešanos dzimtenē

Vēstnieks: Irāka cer uz daļas bēgļu atgriešanos dzimtenē

Teroristiskā organizācija „Daīš” ir uzņēmusies atbildību par visiem pēdējā laika terora aktiem Eiropā. Šī organizācija savā kontrolē tur plašas teritorijas Sīrijā un Irākā. Kā sekmējas cīņa ar teroristu kaujiniekiem un, vai stāvoklim dzimtenē uzlabojoties, irākiešu bēgļi varētu atgriezties savā zemē, LTV stāsta nerezidējošais Irākas vēstnieks Latvijā  Asāds Sultans Hačims Abū.

LTV: Mēs šobrīd runājam par pēckara Irāku, taču drošības situācija valstī ir pavisam ļauna. Ziņas vēsta par spridzinātājiem pašnāvniekiem, bet bēgļi un patvēruma meklētāji no Irākas stāsta arī par cilvēku nolaupīšanām, lai izspiestu izpirkumu. Cik ļauns ir reālais stāvoklis un kādas ir izredzes to mainīt?

Hačims Abū: Vispirms es vēlētos pateikt Eiropas Savienībai un īpaši Latvijai un Lietuvai par bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Runājot par stāvokli valstī - jā, patiesi, ir daudz problēmu, jo īpaši atsevišķās provincēs un pilsētās, piemēram, Anbārā, Mosulā un Salahedīnā. Īpaši Irākas vidienē un ziemeļu daļā. Tie ir ļoti bagāti reģioni, kurus pašreiz savā kontrolē pārņēmusi teroristiskā organizācija „Daīš”.

Šie teroristi pastrādājuši daudzus noziegumus gan pret musulmaņiem, gan nemusulmaņiem.

Viņi izmanto islāma piesegu savu mērķu labad, bet islāms ir mīlestības un miera reliģija.

Viņi jau var teikt, ka seko islāmam, taču patiesībā viņi dedzina gan mošejas, gan baznīcas. Nogalina daudzus nevainīgus cilvēkus.

Starp daudzajiem pastrādātajiem noziegumiem ir arī sieviešu paverdzināšana, apgalvojot, ka tas ir džihāds. Lai gan tur nav nekā no islāma. Viņi nogalina vīrus un pārējos ģimenes locekļus, bet sievietes vēlāk pārdod tirgus laukumā vai internetā. Un nemaz nerespektē sievietes lomu islāmā.

Papildu problēma ir tā, ka šī organizācija tiek stiprināta no daudzām un dažādām valstīm. Viņu vidū ir daudzu un dažādu valstu pilsoņi no visas pasaules.

Tā rezultātā daudzi cilvēki bēguši no savām mājām un pametuši dzimtās pilsētas. Tāpat daudzi pametuši arī valsti, bēgot uz Turciju un citām valstīm.

Tomēr šobrīd Irākas tauta un Irākas atmiņa sāk gūt panākumus cīņā ar teroristiem, tostarp Salāhedīnu un Mosulu. Cīņā iesaistīti dažādi spēki, tostarp sauszemes, gaisa un policijas spēki.

LTV: Tomēr jautājums paliek - kādēļ vispār teroristi guvuši tādus panākumus, pārņemot savā kontrolē plašas teritorijas Irākā? Tas nav iespējams bez atbalsta no daudzskaitlīgās sunnītu minoritātes šajos apgabalos. Toreiz tātad šāds atbalsts bija. Vai sunnīti viņus atbalsta vēl arvien?

Hačims Abū: Zināt, ja iepriekš Irākā bija Sadama Huseina režīms un diktatūra, tad tagad ir likumi, parlaments un daudzpartiju sistēma. Valdību veido atbilstoši vēlēšanu iznākumam. Bet iepriekš valsti vadīja viena partija.

Te nav runas par šiītiem un sunnītiem. Par to, protams, var diskutēt. Bet pierādījums ir Lībija. Sunnītu valsts. Tur nav dalījuma sunnītos un šiītos, bet pie viņiem notiek karš.

Neatkarīgi no reliģijas, visi mūsu iedzīvotāji vēlas mieru un pārticību. Tas nav saistīts ar reliģiju. Irāka ir federāla valsts. Visā valstī dzīvo dažādas tautas un reliģijas, kurām ir savas iespējas noteikt dzīvi valstī. Tomēr šeit ir runa arī par ietekmi no dažādām kaimiņu valstīm.

Piemēram, Turcija. Tas jau ir labi zināms, ka daudzi teroristi ienāk Irākā no Turcijas. Tāpat arī no Sīrijas, kur notiek arī teroristu apmācības. Tāpat ir arī citas valstis, kuras neapmierina Irākas politiskā iekārta un kurām ir savas vēlmes.

Turklāt, amerikāņiem aizejot no Irākas, ieradās arī vēl citi teroristi, tostarp no Francijas un Beļģijas. Un šādiem algotņiem nav nekādas starpības, vai esi šiīts vai sunnīts vai jebkurš cits. Viņi strādā tikai paši savā labā.

Protams, mēs esam gan šiīti, gan sunnīti. Bet mēs esam brāļi un vienmēr esam dzīvojuši kopā bez jebkādām problēmām. Taču šiem teroristiem nav nekādas reliģijas un viņi strādā tikai paši sev. Viņi vēlas sagraut Irākas valdību un valsti, nogalināt un turēt cilvēkus kontrolē. To viņi vēlas.

Taču es vēlos piebilst ko ļoti svarīgu, ka Irākas valdībā ir pārstāvēti visi. Gan kurdi, gan sunnīti, gan šiīti, gan turkmēņi un citas kopienas.

LTV: Smags, bet Eiropā ļoti aktuāls jautājums: pieņemot, ka stāvoklis Irākā agri vai vēlu uzlabotos, ka izdodas saturēt valsti vienotu pašreizējās robežās un ka sekmīgi izdevies sakaut „Daīš” teroristus - vai sagaidāt, ka tad Eiropā ienākušie patvēruma meklētāji un bēgļi no Irākas atgriezīsies mājās? Daļa no viņiem ienākusi pāri Latvijas robežai.

Hačims Abū: Mums ir liela pieredze ar bēgļiem. Vēl kopš Sadama laikiem valstī ir četri miljoni bēgļu un pārvietoto personu kara un nemiera dēļ, kā arī bēgot no ieslodzījuma. Sadama diktatūrai beidzoties, daudzi no šiem bēgļiem atgriezās. Gan no tiem, kas bija bēguši uz citu vietu valsts iekšienē, gan no ārzemēm.

Taču par šo brīdi un šo situāciju ir grūti ko paredzēt. Bēgļu ir ļoti daudz, un tie nonākuši dažādās valstīs. Lai viņi atgrieztos, šiem cilvēkiem ir jāzina, ka viņi atradīs mājas, darbu un skolu bērniem.

Mums ir atsevišķa ministrija, kas nodarbojas ar bēgļu un pārvietoto personu jautājumiem. Te runa galvenokārt par valsts iekšienē pārvietotajām personām, kurus tagad cenšamies atgriezt mājās. Tāds ir arī Salāhedīnas pilsētas piemērs.

Bet, runājot par imigrantiem, kas dzīvo Eiropas valstīs, tas ir grūts uzdevums, un nepieciešams laiks, lai to risinātu. Nepieciešama drošība, mācību iestādes bērniem un darba iespējas pieaugušajiem. Tāpat jānodrošina mājoklis un jārisina citi jautājumi.

Tomēr tiek strādāts, lai vismaz kādu daļu no imigrantiem atgrieztu dzimtenē.

Arī es pats esmu kā bēglis pametis Irāku un atgriezies pēc Sadama laiku beigām. Taču, lai cilvēki atgrieztos dzimtenē, kaut kam ir arī jāmainās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt