Viņš uzsvēra, ka pašreizējā nostāja visām lielvarām - Saūda Arābijai, Turcijai, Eiropas Savienībai un ASV - ir censties saglabāt robežas, kas tika izveidotas pirms simts gadiem, sabrūkot Osmaņu impērijai.
"Tā šobrīd ir oficiālā pozīcija. Vai viņu stratēģiskā perspektīvā izdosies realizēt, tas ir atklāts jautājums. Protams, ka skaidrs ir tas - pasaules galvaspilsētās domā arī par plānu B," sacīja Sjanīts.
Vienlaikus gan ir arī jādomā, kas notiek tad, ja reģionā izveidojas jauni valstiski veidojumi. Sjanīts vērsa uzmanību uz to, ka pat Sīrijas kurdu autonomijas izveidošana izraisa ļoti asu Turcijas reakciju. "Teritorija [Sīrijā], kas tiek relatīvi kontrolēta, kurā ir kaut kāda stabilitāte - ir Sīrijas kurdu autonomija. Turcija kategoriski iebilst pret šādas autonomijas izveidošanu, kā arī kategoriski iebilst pret ieroču piegādāšanu Sīrijas kurdiem," atzina Latvijas vēstnieks.
Runājot par Sīrijas pilsoņkara iznākumu, Sjanīts pieļāva, ka, sakaujot tā dēvēto "Islāma valsti", tiktu pieņemti tādi politiskie risinājumi, kas reģionā piešķirs plašas autonomijas minoritātēm. Vienlaikus tas būtu grūti realizējams, jo šīs minoritātes arī iekšēji valstīs ir sajaukušās. Tāpat kādiem spēkiem būtu jānodrošina, lai nenotiek etniskās tīrīšanas.
"To, kā situācija attīstīsies Irākā un Sīrijā, lielā mērā noteiks lielie varas centri pasaulē. Tas, ka šī konkurence valstu starpā eksistē, tas ir skaidrs. Tās robežas, kas tika novilktas pirms simts gadiem, lielā mērā ir mākslīgas. Ir ļoti daudzi ārējie spēlētāji, kuri cenšas īstenot savas intereses, pauda Sjanīts.