Veselības politikas konsultāciju kompānijas pārstāve: Kopumā EK uz pandēmiju reaģējusi labi

Kopumā Eiropas Komisija uz šo krīzi ir reaģējusi tik labi, cik vien varēja ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem, un atliek tikai cerēt, ka Eiropas Savienība būs spējīga izlēmīgāk rīkoties turpmāko gadu laikā un izstrādātos piedāvājumus padarīt par realitāti, uzskata Briselē bāzētās veselības politikas konsultāciju kompānijas “Incisive Health” pārstāve Klēra Aleksandera.

Viņa intervijā Latvijas Radio vērtēja, ka kopumā Eiropas Komisijas stratēģija Covid-19 vakcīnu iegādē bijusi veiksmīga, un, lai gan izskanējusi kritika, jāatceras, ka tas bijis daudz organizētāks process, nekā būtu, ja katra no 27 dalībvalstīm atsevišķi mēģinātu noslēgt līgumu ar vakcīnu ražotājiem.

Intervija ar veselības politikas konsultāciju kompānijas “Incisive Health” pārstāvi Klēru AleksanderuUģis Lībietis

Kādā rakstā pirms gandrīz gada jūs atzināt, ka, ja nebūtu iestājusies Covid-19 krīze, Eiropas Savienības veselības komisāra portfelis, iespējams, būtu pazudis. Kas Jums toreiz tā lika domāt, un kāpēc bija sajūta, ka Eiropas Savienības kompetenču nākotne medicīnas jomā ir neskaidra?

Es kaut ko tādu novēroju jau vairākus gadus, pirms 2019. gada beigās stājās amatā pašreizējā Eiropas Komisija. Eiropas Savienības darbības veselības jomā kļuva arvien mazāk pamanāmas, un veselības jautājumi dienaskārtībā bija ļoti zemu. Taču pamatīgas pārmaiņas nāca ar jauno Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, kura pati ir bijusī ārste. Viņai arī izdevās atgriezt veselību Eiropas dienaskārtībā, un tas notika vēl pirms Covid-19 pandēmijas. Piemēram, cīņa ar vēzi ir kļuvusi par vienu no prioritātēm veselības jomā.

Taču šīs krīzes laikā mēs esam redzējuši, ka krīzes pārvarēšanai gandrīz vai vairāk ir pieprasījums pēc labiem menedžeriem, nevis ārstiem. Vai, jūsuprāt, Urzulai fon der Leienai ir izdevies pietiekami efektīvi apvienot abas šīs kvalitātes?

Protams. Taču viņas pieredze medicīnā nav izšķirošā – viņa tomēr ir visas komisijas prezidente, un šajā amatā viņa nonāca tieši savas politiskās pieredzes dēļ.

Manuprāt, viņas vadībā Eiropas Komisija uz šo krīzi ir reaģējusi tik labi, cik vien varēja ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem.

Viņi ir mēģinājuši šo krīzi risināt no dažādiem virzieniem, rūpējoties gan par sabiedrības veselību, gan par ekonomikas atveseļošanu, gan valstu atbalstīšanu ar mērķi novērst darbavietu zudumu un līdzīgām lietām.

Pati Eiropas Komisija gan atzīst, ka tās sniegumā un arī dažādos Eiropas Savienības mehānismos krīžu pārvarēšanai ir dažādas nepilnības. Kādas, jūsuprāt, ir tās redzamākās nepilnības?

Pirmkārt, jāsāk ar to, ko Eiropas Savienībai vispār ir atļauts darīt veselības sektorā. Šeit jāatgādina, ka Eiropas līgumi ierobežo Eiropas līmeņa kompetences veselības jomā, atstājot šo jautājumu dalībvalstu kompetencē. Un šis ir jautājums, kuru atsevišķas valstis ir gatavas asi aizsargāt.

Taču pavisam nesen Eiropas Komisija ir publicējusi virkni piedāvājumu, kā veidot tā dēvēto Eiropas Veselības savienību.

Tas padarītu Eiropas Savienības pozīcijas veselības jomā daudz spēcīgākas, piemēram, koordinējot savas darbības pārrobežu veselības draudu gadījumā. Tāpat paredzēts pastiprināt Eiropas Slimību kontroles un novēršanas centra un Eiropas Zāļu aģentūras pilnvaras.

Manuprāt, šie ir ļoti labi piedāvājumi un tas ir solis pareizajā virzienā, kas dotu Eiropas Savienībai spēcīgāku mandātu rīkoties, nākotnē pārvarot līdzīgas pārrobežu veselības draudus un krīzes.

Šī gada laikā mēs esam redzējuši visai dramatiskas pārmaiņas tajā, kā darbojas Eiropas Savienība. Arī veidā, kā tiek koordinēta veselības politika. Daudz kas ir pārmainījies un daudz kas vēl tiks mainīts, bet dalībvalstis tomēr arvien biežāk skatās uz Briseles līderību. Vai, jūsuprāt, visi šie piedāvājumi Eiropas Veselības savienības izveidei būs pietiekami interesanti tām dalībvalstīm, kas iebilst pret ciešāku integrāciju citās sfērās?

Jā, šis ir labs jautājums. Protams, vienmēr būs kādas dalībvalstis, kuras ir daudz piesardzīgākas par ciešāku Eiropas Savienības sadarbību. Taču šie piedāvājumi galvenokārt ir vērsti uz pārrobežu veselības draudiem, līdzīgi kā Covid-19 gadījumā vai kādas citas infekcijas slimības gadījumā, kuras sekas būtu jūtamas visā blokā.

Šādās situācijās mums tiešām ir nepieciešama koordinēta pieeja.

Reģionā, kurā mums ir brīva pārvietošanās, pārrobežu darbs, šādai koordinētai sadarbībai ir daudz lielāka jēga.

Šāda pieeja ir pilsoņiem saprotamāka, un tā tiek uzskatīta par daudz uzticamāku. Tas ir saprotams pat visai piesardzīgām valstīm, jo neviens nevēlas mīt uz nacionālo veselības sistēmu papēžiem, un Eiropas Savienībai arī turpmāk nebūs ietekmes uz nacionālajām veselības aprūpes sistēmām. Šeit ir runa par stingrākām darbībām pārrobežu krīžu pārvarēšanai.

Jūs jau pieminējāt šīs dažu valstu bailes par to, ka ir vēlme atņemt vai būs nepieciešamība atdot savas nacionālās kompetences Eiropai. Vai, pēc jūsu domām, mēs nākotnē līdz tam varam nonākt, vai arī pašlaik pēc tā vēl nav pieprasījuma?

Šādas tādas runas par iespējamām Eiropas līgumu izmaiņām Briseles veselības burbulī ir bijušas, un ir diskutēts par to, vai pašreizējā pandēmija var pie tā novest.

Tas ir visai ambiciozs plāns, un tas arī būtu ļoti sarežģīts process, kas prasītu visu Eiropas Savienības dalībvalstu piekrišanu. Šādu vienošanos bez nacionālo valdību apstiprinājuma panākt nav iespējams. Es gribētu teikt, ka pašlaik jebkādas līgumu izmaiņas izskatās maz ticamas, un iespēja, ka nacionālās veselības politikas kompetences varētu tikt nodotas Briselei, tuvākajā nākotnē nav saskatāma.

Uzlabojumi dažādās sfērās ir nepieciešami, un viens no aspektiem, kas ar to ir saistīts, ir finansējums nākamajā daudzgadu budžetā. Mēs redzējām, ka šī budžeta apstiprināšana ir bijusi diezgan neveikla, bet medicīnas portfelis vai pakete, sauciet to, kā gribat, ir kļuvis ļoti nozīmīgs. Vai, jūsuprāt, medicīnas jautājumi veicina diskusijas par nākamo daudzgadu budžetu, vai arī var kļūt par vēl vienu klupšanas akmeni?

Diskusijas starp visām 27 dalībvalstīm vienmēr ir nopietns izaicinājums. Taču, es nedomāju, ka spēcīgākas Eiropas Veselības savienības izveides ideja kaut kādā veidā varētu vēl vairāk sarežģīt jau tā ļoti sarežģīto sarunu procesu. Vienošanās par nākamo septiņu gadu budžetu tagad ir panākta, un cerams, ka mēs redzēsim ļoti labus rezultātus, jo veselības budžets ir aptuveni 10 reižu lielāks  nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Ir patiešām lieliski redzēt šo vēlmi un apņemšanos palīdzēt.

Un atliek tikai cerēt, ka Eiropas Savienība būs spējīga izlēmīgāk rīkoties turpmāko gadu laikā un izstrādātos piedāvājumus padarīt par realitāti.

Pašlaik visi ir ļoti ieinteresēti vakcīnās, un visi ir kļuvuši par ļoti lieliem ekspertiem šajā jomā. Eiropas Komisija ir izpelnījusies visai bargu kritiku par tās izvēlēto vakcīnu portfeļa veidošanu, par tās sarunām ar vakcīnu ražotājiem. Mēs redzam, ka ir pieļauta arī virkne kļūdu, jo lētākais piedāvājums ne vienmēr ir ātrākais, ātrākais ne vienmēr ir lētākais un dārgākais ne vienmēr ir uzreiz pieejamākais. Vai, jūsuprāt, šī Eiropas Komisijas stratēģija ir bijusi veiksmīga?

Kopumā ņemot, manuprāt, tā ir bijusi veiksmīga. Jā, ir izskanējusi kritika gan no pilsoņiem, gan no atsevišķām dalībvalstīm. Taču ir vērts atcerēties, ka šis tiešām ir bijis daudz organizētāks process, nekā būtu, ja katra no 27 dalībvalstīm atsevišķi mēģinātu noslēgt līgumu ar vakcīnu ražotājiem vai censtos atsevišķi panākt vakcīnas apstiprināšanu. Tas būtu daudz sarežģītāks process.

Eiropas līmeņa rīcība nozīmē to, ka noteikumi visām dalībvalstīm ir vienādi un visiem ir piekļuve vakcīnām vienā laikā.

Mēs tomēr neredzam, ka kāda spēcīgāka valsts vakcīnām piekļūtu pirmā – šis process notiek vienlaicīgi visā Eiropas Savienībā.

Es gribētu jums lūgt vienu prognozi nākotnei. Ja pirms gada jūs teicāt, ka veselības jautājumi Eiropas Savienībā ir atstāti otrajā plāna, tad tagad, paskatoties apkārt, mēs redzam, ka patiesībā veselības jautājumi ir saistīti ar pilnīgi visām sfērām, kas ietekmē vienoto tirgu, – vai tā būtu pārtikas drošība, darba drošība un darba tiesības, medikamentu drošība un tā tālāk. Vai tas nozīmē, ka tikai gada laikā veselības komisāra portfelis no gandrīz aizmirsta ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem?

Pilnīgi noteikti Covid-19 pandēmija ir padarījusi veselību par prioritātei ne tikai visā Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē. Šī ir milzīga krīze, un ar pārliecību var teikt, ka veselības jautājumi dienaskārtības augšgalā būs vēl diezgan ilgu laiku, jo šī pandēmija tiešām ietekmē visas mūsu dzīves sfēras. Arī Eiropas Savienības līmenī veselība būs prioritāte un dienaskārtības augšgalā, taču tā tomēr nav vienīgā prioritāte – ir arī Zaļais kurss un citas, taču tiek aktīvi domāts par to, kā veselība varētu būt šo daudzo politiku saistošais elements.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt