Vērtēs «troikas» darbību

Eiropas Parlaments šonedēļ gatavojas iepazīstināt ar savu ziņojumu par tā dēvētās troikas - Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas - darbu krīzes pārņemtajās uz finansiālo palīdzību saņēmušajās valstīs. Īpaši izveidota komisija pagājušajā nedēļā apmeklēja Kipru, Grieķiju, Īriju un Portugāli, lai nāktu klajā ar saviem ieteikumiem par iespējamiem uzlabojumiem troikas darbā. Pirms šonedēļ  gaidāmās pētījuma prezentācijas Eiropas Parlamentā tika sarīkotas diskusijas šajā jautājumā.

Pagājušā gada novembrī Eiropas Parlamenta pārstāvji izsūtīja aptaujas anketas starptautisko aizdevēju troikas institūciju lēmumu pieņēmējiem, Eirogrupai, Eiropas Padomei un četru finansiālo atbalsta programmu saņēmušo valstu valdībām, lūdzot izvērtēt līdzšinējo troikas darbību, kā arī norādot uz novērotajām sekām. Lai arī līdz šim savas atbildes ir sniegusi vien Eiropas Komisija, pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamentā tika runāts par sākotnējiem atzinumiem.

Kā debašu laikā uzsvēruši vairāki no runātājiem, līdz šim ieviestās politiskās reformas nav novedušas pie gaidītās izaugsmes un konkurētspējas palielināšanās. Kā norādījis Eiropas Parlamenta Ekonomiskās un Sociālās Padomes direktors Žozē Silva Peneda, līdzšinējā troikas darbībā ir novērotas vairākas kļūdas, galvenokārt, nepietiekami izvērtējot radušos situāciju. Līdz ar to ir vieta uzlabojumiem:

„Es uzskatu, ka mums ir jāpatur prātā trīs galvenās prioritātes: ir nepieciešams samazināt budžeta deficītu, taču jāpanāk arī ekonomiskā izaugsme un tā jāstimulē, kā arī jāīsteno reformas. Šie ir trīs galvenie pīlāri. Bez tiem, manuprāt, programmai nav iespējams būt veiksmīgai.”

Līdzīgu viedokli paudis arī Starptautiskā Darba pētījumu institūta vadītājs Reimonds Torress, norādot uz galvenajiem zaudējumiem, kurus piedzīvojušas četras palīdzības programmās iesaistītās valstis:

„Troikas vadīto programmu negatīvie aspekti ir pārāk zemu novērtēti un, manuprāt, tam ir trīs galvenie iemesli. Visi darba tirgus eksperti ir vienisprātis, ka galvenā problēma ir pārāk izteiktā saistība starp īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem. Visās skartajās valstīs investīciju apjoms ir samazinājies par pieciem procentiem no IKP.  Grieķijā īsā laikā tika likvidēti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, taču sekas būs jūtamas ilgākā laika posmā un uzņēmumus atjaunot būs ļoti grūti. Tāpat kopš finansiālo palīdzības programmu sākuma no valstīm aizbrauc talantīgi cilvēki un emigrācija ir dubultojusies. Un visbeidzot, visās valstīs, izņemot Portugāli, ir palielinājies arī nabadzības risks.”

Pieaugošo nabadzības līmeni asi kritizējis arī Eiropas sociālo tiesību komitejas pārstāvis Peters Stangoss, kurš uzskata, ka daudzās valstīs ir pārkāpta Eiropas Padomes sociālo tiesību harta, atņemot vai ierobežojot iedzīvotājiem vairākas no viņu pamattiesībām. Savukārt Vācijas Ekonomisko un Sociālo pētījumu Darba un algu politikas nodaļas vadītājs Torstens Šultens uzskata, ka vēlamos rezultātus nav nesušas arī prasītās darba tirgus reformas:

„Troikas politika ir pierādījusi, ka ir noticis pavērsiens un radikālas izmaiņas kolektīvo pārrunu sistēmā. Mums ir radušās sistemātiskas vājības sektoru kolektīvajos līgumos, un ir novērojams dramatisks samazinājums nodrošinājumā. Arodbiedrības kā institūcijas zaudē savu vērtību un ir novērojams ārkārtīgi liels spiediens uz algām. Šodien mēs arvien biežāk runājam par iespējamo deflāciju un šis spiediens uz algām atkal norāda, ka būs vērojama patērētāju pieprasījuma samazināšanās un tam būs ļoti bēdīgas sekas.” 

Par spīti visai kritiskajiem ekspertu spriedumiem, viedoklis par turpmāko troikas nākotni joprojām ir visai atšķirīgs. Tā, piemēram, Vācijas jaunais ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmaiers paziņojis, ka kategoriski iestājas pret troikas darba pārtraukšanu vai arī Starptautiskā Valūtas fonda nomainīšanu ar kādu no Eiropas institūcijām. Sagaidāms, ka jau šodien savu spriedumu par troikas darbību sniegs arī Eiropas monetāro lietu komisārs Olli Rēns, bet tuvākajās dienās arī bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Žans Klods Trišē un Eiropas Stabilitātes mehānisma vadītājs Klauss Reglings, bet pašu ziņojumu plānots publiskot ceturtdien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt