Vērienīgā Tallinas–Helsinku dzelzceļa tuneļa ideja atkal raisa diskusijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Darbs pie Tallinas – Helsinku dzelzceļa tuneļa plānošanas turpinās, paziņoja Helsinku pilsētas mērs Jussi Pajunens. Ja vīzija par 85 kilometrus garo tuneli piepildīsies, no Tallinas uz Helsinkiem varēs nokļūt 45 minūtēs. Tas būtu garākais zemūdens tunelis pasaulē, un tā izmaksas sasniegtu padsmit miljardus eiro. Saistošu lēmumu par tuneļa izveidošanas uzsākšanu pieņems ne ātrāk kā pēc diviem gadiem, kad tuneļa somu gals, iespējams, tiks iezīmēts Helsinku pilsētas kartē. Ja tā notiks, tuneli varēs sākt lietot šī gadsimta trīsdesmitajos gados.

Sapnis par tuneļa būvniecību zem Somu jūras līča dzima uzreiz pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas. Jau 2009.gadā pilsētplānošanas centrā „Laituri” somu arhitekts Marti Kalliala izrādīja arī plānu par mākslīgu salu. Tas bija arhitekta diplomdarbs. Dvīņupilsētā transformējušos kaimiņpilsētu nosaukums būtu Talsinki.

Arhitekts Kalliala ierosināja izmantot salas veidošanai dzelzceļa tuneļa Helsinki-Tallina būvniecības gaitā radušos 16 miljonus kubikmetrus granīta šķembu, salas būvmateriāli no sauszemes nebūtu jāved. Salā varētu uzturēties aptuveni 20 000 cilvēku. Arhitekts salas vīzijā redz daudzstāvu mājas, birojus, skolu, pludmali, ostu un vēja ģeneratoru parku, ko varētu būvēt uz jūras mola konstrukcijas.

Divas nelielas mākslīgās salas – gan pie Igaunijas, gan Somijas krastiem - tuneļa būvniecības laikā tiks izveidotas jebkurā gadījumā. Tas ir obligāts priekšnosacījums tuneļa ventilācijas darbināšanai, apkopei un drošības pasākumiem. Jāpiezīmē, ka Talsinku sala atrastos tuvāk Somijas krastiem.

Somijā šobrīd dzīvo apmēram 40 tūkstoši igauņu. Vairākus desmitus tūkstošus Igaunijas iedzīvotāju ar Somiju saista darbs. Aprēķināts, ka gada laikā Somijas līci ar prāmjiem šķērso gandrīz astoņi miljoni cilvēku. Tunelis atvieglotu jūras satiksmes piesārņojuma slodzi, pārvadājot vismaz piecus miljonus cilvēku gadā. Vēl gan nav izpētīts, kā tunelis ietekmētu zivis Baltijas jūrā.

Mazs starp abu valstu galvaspilsētām ir ne tikai fiziskais attālums. Igaunijā dzīvojošs un Somijā strādājošs uzņēmējs vairs nevar noslēpt savus nodokļu parādus, tāpat abu valstu aptiekās izmantojamas vienā vai otrā valstī izrakstītās digitālās receptes. Cieša sadarbība notiek arī starp Somijas un Igaunijas bērnu slimnīcām, ir uzsākts projekts par kopīgas slimnīcas būvniecību. Ar Somijas telefonoperatora pieslēguma īsziņu soms var norēķināties par autostāvvietu Tallinā un otrādi.

Helsinku ielās var pamanīt, ka Igaunijā tuvojas vēlēšanas. Igaunijā ir ieviesta e-vēlēšanu sistēma, un daudzi Somijā dzīvojošie igauņi savu balsi nodos elektroniski.

Helsinku ielās redzētie priekšvēlēšanu saukļi domāti un rakstīti tieši klaida igauņiem. Piemēram, igauņu sociāldemokrāti Somijā dzīvojošos tautiešus uzrunā ar teikumu: „Gaidām tevi atpakaļ!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti