Pēc šīs vienošanās noslēgšanas Tajāni izredzes tikt ievēlētam ir krietni palielinājušās. Tomēr arī sociāldemokrātu līderis Džanni Pitella, kā arī pārējie četri kandidāti vēl nav izstājušies no cīņas.
Kuluāros tiek pieļauts, ka Tajāni varētu atbalstīt arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa.
Pašreiz tai ir sava kandidāte beļģiete Helga Stīvensa. Tomēr viņas izredzes iegūt priekšsēdētājas krēslu ir nelielas.
Proeiropeiskās koalīcijas saglabāšanu Eiropas Parlamentā (EP) kā ļoti būtisku aspektu vairākkārt pasvītroja Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfreds Vēbers. Līdz šim vairums lēmumu tika pieņemti ar Tautas partijas un sociāldemokrātu balsīm, dažādos balsojumos saņemot atbalstu arī no citām grupām. Ja šādas stabilas alianses turpmāk nebūs, tad pie lielākas teikšanas nonāks eiroskeptiķi un populisti, jo vairākuma nodrošināšanai būs jāpaļaujas uz viņu balsīm. Līdz šim ekstrēmistus un eiroskeptiķus no lēmumu pieņemšanas atdalīja tā dēvētā politiskā “sanitārā zona”.
Tomēr Tajāni ievēlēšana EP vadītāja amatā, visticamāk, izsauks plašākas konsekvences. Šī uzvara varētu nozīmēt, ka savu krēslu nāksies zaudēt Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam.
Jo tādā gadījumā visu trīs lielāko Eiropas iestāžu vadītāji nāks no vienas politisko partiju grupas, proti ETP. Viņu politiskie konkurenti no sociāldemokrātiem un liberāldemokrātiem nevēlēsies pieļaut šādu varas koncentrāciju vienas partijas rokās.
Tuska vietā diez vai tiks ievēlēts kāds no Centrālās vai Austrumeiropas, jo pašreiz nav spēcīgu kandidātu. Tas nozīmē, ka atbalsts Baltijas problēmām varētu mazināties. Tāpat tas var novest pie tā, ka, piemēram, Ukrainas konflikta risināšana kļūs arvien mazāk aktuāla. Tuska pašreizējais pilnvaru termiņš beigsies vēlā pavasarī.
Savukārt, ja par EP priekšsēdētāju kļūs Pitella, tad tas arī var nebūt tik labvēlīgi Latvijai. Itālija ir zināma ar draudzīgu attieksmi pret Krieviju.
Tieši tās iepriekšējais premjers Mateo Renci ne reizi vien Briselē ir gribējis diskutēt par to vai tiešām ir nepieciešams pagarināt sankcijas pret Krieviju. Turklāt sociāldemokrāti visā Eiropā ir pazīstami ar draudzīgāku nostāju pret Maskavu. To var labi redzēt Vācijā.
Ziņots, ka strīdi ap EP priekšsēdētāja amatu ilgst jau kopš novembra otrās puses. Pašreizējais EP vadītājs Martins Šulcs par aiziešanu no EP paziņoja novembrī, norādīdams, ka turpmāk darbosies Vācijas politikā.
