Ārlietu ministrs Horhe Arreasa norādījis, ka bloka dalībvalstis ejot oficiālās Vašingtonas pavadā: “Eiropieši līdzīgi kā jenkiji sper nepareizus soļus. Tas mūs neuztrauc un nenovērš mūsu uzmanību tāpēc, ka mēs zinām lēmuma pieņēmējus. Mūsu mērķis ir apturēt imperiālismu un nedot iespēju [ASV prezidenta Donalda] Trampa valdībai spert soli uz svētās Venecuēlas zemes. ”
Venecuēlas valdība jau sarāvusi diplomātiskās attiecības ar ASV, un sola tuvākajā laikā pārskatīt savas divpusējās attiecības ar Eiropas valstīm, kuras atzinušas Gvaido.
Prezidents Maduro īpaši asi vērsās pret Spānijas amatpersonām. Pēc viņa teiktā, šīs valsts premjerministrs Pedro Sančess esot pieņēmis šausmīgu lēmumu un viņa rokas būšot notrieptas ar asinīm, ja valstī notiks militārs apvērsums.
Maduro arī paziņoja par parakstu vākšanas kampaņu pret ASV intervenci, un paraksti tiks nodoti Baltajam namam.
KONTEKSTS:
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido janvārī pasludinājis sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nācis klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgājuši simtiem tūkstoši cilvēku, kas pieprasa prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos.
26.janvārī ES dalībvalstis aicināja Venecuēlu tuvāko astoņu dienu laikā izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas, pretējā gadījumā brīdinot par turpmākajiem soļiem. Taču Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro noraidīja šādu aicinājumu. Un 5.februārī 13 Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija atzina Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu.
