ĪSUMĀ:
- Savulaik bagātākā Latīņamerikas valsts Venecuēla slīgst dziļā krīzē un nabadzībā.
- ANO: Šogad patvērumu citās valstīs meklēja 117 000 venecuēliešu.
- Kopumā no valsts aizbēguši jau vismaz 500 000 cilvēku.
- Ne visās kaimiņvalstīs bēgļi ir gaidīti.
- Tikmēr Venecuēla minimālo algu cels 60 reizes, valūtai svītros 5 nulles un piesaistīs kriptovalūtai.
- Venecuēlas uzņēmēji: valdības rīcība būs neproduktīva.
- SVF: Venecuēlā inflācija līdz gada beigām sasniegs miljonu procentu.
- Argentīna, Kolumbija un Čīle gatavo iesniegumu Starptautiskajā krimināltiesā pret Venecuēlas valdību par noziegumiem pret cilvēci.
Savulaik bagātākā Latīņamerikas valsts Venecuēla pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tika uzskatīta par labāko patvēruma vietu Kolumbijas, Peru un Čīles iedzīvotājiem, kas savas valstis pameta, bēgot no politiskajām represijām, pilsoņu kara vai ekonomiskās un politiskās nestabilitātes.
Taču pēdējo gadu laikā situācija ir apgriezusies kājām gaisā un Venecuēlu ir piemeklējusi hiperinflācija, politiskā nestabilitāte, pārtikas trūkums un nopietnas problēmas veselības aprūpē.
Tas ir licis tūkstošiem venecuēliešu pamest savu dzimteni, pagaidu patvērumu meklējot kaimiņvalstīs.
ANO bēgļu lietu aģentūra paziņojusi, ka šī gada pirmajos mēnešos patvērumu citās valstīs ir pieprasījuši 117 tūkstoši venecuēliešu, kas ir vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā.
Taču kopumā Ekvadorā un Peru vien kopš gada sākuma varētu būt ieradušies vismaz pusmiljons venecuēliešu. Aģentūra pašreizējo situāciju ir raksturojusi kā vienu no vēsturē lielākajiem tautu pārvietošanās gadījumiem Latīņamerikā.
Taču ne visur venecuēlieši tiek sagaidīti ar atvērtām rokām. Tā, piemēram, pagājušajā mēnesī Brazīlijas pierobežā bruņoti cilvēki izpostīja venecuēliešu bēgļu nometni, tādējādi reaģējot uz kāda vietējā uzņēmēja aplaupīšanu. Pēc šī incidenta aptuveni 1200 venecuēliešu atgriezušies savā dzimtenē.
Iepriekš vietējais tiesnesis bija aizliedzis venecuēliešiem ieceļot Roraimas štatā, taču šo tiesas spriedumu atcēla augstākā tiesa.
Tikmēr Ekvadoras un Peru varas iestādes izdevušas rīkojumu, kas visiem Venecuēlas pilsoņiem, ieceļojot valstī, pieprasa uzrādīt pases. Iepriekš to bija iespējams izdarīt, uzrādot jebkādu derīgu dokumentu.
Daudziem ceļotājiem šis ir izrādījies nepatīkams pārsteigums, jo ceļojums prom no dzimtenes daudziem sācies jau vairākas dienas vai pat nedēļas pirms jaunā rīkojuma.
Bet tikmēr pašā Venecuēlā valsts prezidents nācis klajā ar jauniem piedāvājumiem, kā izvest valsti no krīzes.
Tā, piemēram, no pirmā septembra minimālā alga valstī tiks palielināta 60 reizes.
Daudz plašāku rezonansi izraisījusi ziņa, ka no Venecuēlas nacionālās valūtas tiks svītrotas piecas nulles, tādējādi pazeminot bolivāra vērtību par vairāk nekā 90%.
Vienlaicīgi prezidents Nikolass Maduro informējis, ka turpmāk jaunā valūta – suverēnais bolivārs – tiks piesaistīta kriptovalūtai „petro”.
“Mēs noteiksim vienu peldošu valūtas kursu, kas būs piesaistīts petro. Tas svārstīsies līdz ar petro ekonomisko mehānismu – mehānismu, kas sasaistīs arī dolāra cenu ar jauno petro sistēmu. Es esmu izlēmis noteikt arī jaunu minimālo algu un noteikt, ka arī pensijas un visas algu tabulas tiek piesaistītas petro. Minimālā alga valstī turpmāk būs aptuveni 180 dolāru. Tāpat mēs piedāvāsim par četriem līdz 16 procentpunktiem celt pievienotās vērtības nodokli luksus precēm, vienlaicīgi paredzot izņēmumus cilvēku labklājībai nepieciešamajām pamatprecēm,” paziņoja prezidents.
Nikolass Maduro uzsvēris, ka beidzot ir pienācis laiks valstī ievērot fiskālo disciplīnu, nevis tikai nodarboties ar jaunas naudas drukāšanu.
Jaunās pārmaiņas prezidents nosaucis par sabalansēšanas procesu, kas nenotiks vienas nakts laikā, taču esot izstrādāta patiesi iespaidīga burvju formula, kas ir atklāta ar pašu venecuēliešu domām un analīzi.
Par spīti šādiem soļiem, Venecuēlas uzņēmēji jau izteikušies, ka valdības rīcība būs neproduktīva.
Vadošās uzņēmēju asociācijas „Fedecamaras” vadītājs karloss Larrazabals paziņojis, ka ekonomiskā nestabilitāte tikai vairosies.
Arī citi eksperti norāda, ka kompānijas nonāks pamatīgās grūtībās, jo vienkārši trūks naudas algu izmaksāšanai. Valdība gan ir solījusi uzņēmējiem sniegt palīdzību algu izmaksāšanā trīs mēnešu garumā.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau prognozē, ka Venecuēlas inflācija līdz gada beigām varētu sasniegt 1 miljonu procentu un nekādi valdības pasākumi šo hiperinflāciju apturēt nav spējīgi.
Venecuēlā notiekošais jau izpelnījies asu nosodījumu arī ārvalstīs. Tā, piemēram, ASV viceprezidents Maiks Penss izteicies, ka venecuēliešiem ir jāizbauda Maduro režīma visaptverošās korupcijas un tirānijas traģiskās sekas.
Penss piebildis, ka Nikolass Maduro un viņa režīms ir novedis savulaik plaukstošu valsti līdz ekonomiskām drupām un humānai krīzei.
Soli tālāk spēris Argentīnas prezidents Maurisio Makri, kurš jau sen pazīstams ar savu kritisko nostāju pret Venecuēlas režīmu. Makri paziņojis, ka kopīgi ar Kolumbijas līderi Ivanu Duki un Čīles prezidentu Sebastianu Pinjeru gatavojas iesniegt sūdzību pret Venecuēlu Starptautiskajā krimināltiesā.
Intervijā raidsabiedrībai CNN Makri norādījis, ka triju valstu prezidenti vēlas ierosināt izmeklēšanu par iespējamiem Venecuēlā pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci.
“Gatavošanās pašlaik ir procesā. Es nešaubos, ka Venecuēlā sistemātiski tiek pārkāptas cilvēktiesības, tiek apspiesta opozīcija un pilsoņi kopumā,” sacīja Makri.
“No savas puses es darīšu visu iespējamo. Kolumbija, esmu pārliecināts, arī. Čīle – pilnīgi noteikti un, iespējams, arī Paragvaja. Dokumentu sagatavošana aizņems vairākas nedēļas. Taču reģionā arvien vairāk tiek atbalstīta ideja par to, ka ir jāsper daudz izlēmīgāki soļi, pašlaik gan neveiksmīgi, cenšoties palīdzēt mūsu venecuēliešu brāļiem,” norādīja Makri.
Minētās valstis ne reizi vien ir asi kritizējušas Venecuēlas varas iestāžu darbības, kā arī ir pieprasījušas politieslodzīto atbrīvošanu, godīgu vēlēšanu sarīkošanu ar visu politisko spēku līdzdalību, kā arī lūgušas nodrošināt apstākļus humānās palīdzības piegādēm.
Tāpat šīs valstis nav atzinušas maijā notikušo balsojumu, pēc kura Nikolass Maduro tika pārvēlēts uz vēl vienu prezidenta pilnvaru termiņu.
