ĪSUMĀ:
- ASV sūtītā palīdzība iestrēgusi uz robežas, kuru bloķē Maduro atbalstošie spēki.
- Pašpasludinātais prezidents Gvaido sola: kravas 23. februārī sasniegs iedzīvotājus.
- Gvaido aicina 200 000 brīvprātīgo rīkot demonstrācijas pie robežas.
- Pastāv bažas, ka tas var novest pie Maduro atbalstītāju un opozīcijas sadursmēm.
- Gvaido: Sabiedrības atbalsts kustībai pret Maduro tikai palielinās.
- Pašreizējais prezidents Maduro: Pasaule ieklausās tikai opozīcijā, nevis tautas gribā.
ASV nosūtītā palīdzība līdz šim stāvējusi uz Venecuēlas robežas, jo nav bijis iespējams šķērsot tiltu, kura nobloķējuši militārie spēki saskaņā ar prezidenta Niklolasa Maduro dotās pavēles.
Bet pašpasludinātais Venecuēlas prezidenta pienākumu izpildītājs Huans Gvaido solījis, ka humānās palīdzības kravas 23. februārī sasniegs iedzīvotājus. Lai to būtu iespējams izdarīt, viņš aicināja vairāk nekā 200 000 brīvprātīgo, kuri iestājušies kustībā pret Maduro, lai viņi saorganizētos demonstrācijai pie robežas, kur atrodas šīs humānās kravas.
Ziņu aģentūru “France24”gan vērtē, ka šāda situācija var novest pie iespējamām sadursmēm starp opozīcijas spēkiem un Venecuēlas armiju.
Tikmēr pašpasludinātais Venecuēlas prezidenta pienākumu izpildītājs paudis, ka Maduro paliek aizvien mazāk laika. Tā viņš norādīja intervijā raidsabiedrībai „Deutsche Welle”. Saskaņā ar Gvaido teikto, viņš vēlas panākt varas pāreju valstī, lai būtu iespējams sarīkot brīvas vēlēšanas.
Uz vācu raidsabiedrības jautājumu, vai Gvaido sevi redz kā nākamo Venecuēlas prezidentu, viņš norādīja, ka tas būs zināms tikai pēc šo brīvo vēlēšanu sarīkošanas, taču viņš piebilda, ka līdz tām ir vēl tāls ceļš ejams.
Opozīcijas līderis Gvaido arī pauda, ka sabiedrības atbalsts kustībai pret Maduro tikai palielinās, tādējādi viņš uzskata, ka ir sasniegts punkts, kurā varas nomaiņa ir tikpat kā neizbēgama.
Savukārt pašreizējais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro intervijā ziņu aģentūrai „Euronews” paudis, ka pārējā pasaule ieklausoties tikai opozīcijas viedoklī, bet ne tautas gribā kopumā, jo tauta vēlas dialogu, sapratni un respektu.
„[ES ārlietu pārstāve] Federika Mogerīnī un Eiropas Savienība ir pieļāvusi lielu kļūdu. Viņi ir ieklausījušies tikai vienas puses viedoklī, bet nav pievērsuši uzmanību tam, ko vēlas visa valsts. Un viņi nav ieklausījušies arī mūsos, kam ir patiesā varas balss,” sacīja Maduro.
Maduro arī uzskata, ka Venecuēlas gadījumā ASV prezidents Donalds Tramps ir īstenojis politiku, kura kaitējusi valstij.
Bijušais ASV vēstnieks Patriks Dadijs gan medijiem pauda uzskatu, ka Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa administrācija ir rīkojusies profesionāli. Viņš uzskata, ka Vašingtona ieņem stingru pozīciju, mudinot puses rast miermīlīgu risinājumu politiskajai situācijai Venecuēlā, ko, saskaņā ar Dadija sacīto, var panākt ar demokrātijas, cilvēktiesību un humānās palīdzības atjaunošanu valstī.
KONTEKSTS:
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nāca klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, kas pieprasīja prezidenta Maduro atkāpšanos.
26. janvārī ES dalībvalstis aicināja Venecuēlu tuvāko astoņu dienu laikā izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas, pretējā gadījumā brīdinot par turpmākajiem soļiem. Taču Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro noraidīja šādu aicinājumu. 5. februārī 13 Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, atzina Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu.
