Venecuēlas kaimiņvalstis atkārtoti atsakās atzīt vēlēšanu iznākumu šajā valstī

Dažas dienas pirms atkārtotas Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro inaugurācijas vairākas Venecuēlas kaimiņvalstis ir vēlreiz paziņojušas, ka atsakās atzīt vēlēšanu iznākumu šajā valstī. Limas grupas pārstāvji uzskata, ka maijā notikušās prezidenta vēlēšanas bija nelikumīgas. Tādēļ viņi mudina Maduro atturēties no 10. janvārī paredzētā prezidenta zvēresta došanas.

Vairums Latīņamerikas valstu, kā arī Kanāda vēlreiz uzsvēra, ka tās neatzīst Venecuēlas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Pēc piektdien Peru galvaspilsētā Limā notikušas tikšanās šo 13 valstu pārstāvji ir pievienojušies citu valstu un starptautisko organizāciju kritikai par nopietniem pārkāpumiem maijā notikušajās vēlēšanās.

Būtībā Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro bija nodrošinājis, ka viņam tajās nav nopietnu konkurentu.

Limas grupas paziņojums izskan vien dažas dienas pirms Maduro ir paredzējis dot svinīgo zvērestu. Inaugurācijas ceremonija ir iecerēta 10. janvārī.

Sanāksmē Limā piedalījās Argentīnas, Brazīlijas, Čīles, Gajānas, Gvatemalas, Hondurasas, Kanādas, Kolumbijas, Kostarikas, Panamas, Paragvajas, Peru un Sentlūsijas pārstāvji.

Izplatītajā deklarācijā ir norādīts, ka minētās valstis gatavojas pārskatīt diplomātisko attiecību līmeni ar Venecuēlu.

Tāpat viņi sola neļaut Venecuēlas amatpersonām iekļūt šo valstu teritorijā, apturēt jebkādas militārās operācijas ar Maduro režīmu, kā arī mudina pārējo pasauli atbalstīt Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšanu, lai noteiktu vai Venecuēlā tika pastrādāti noziegumi pret cilvēci.

Kaimiņvalstis atsakās atzīt Venecuēlas vēlēšanu rezultātu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Peru galvaspilsētā bija arī Meksikas pārstāvji, tomēr viņi atteicās parakstīt deklarāciju. Limas grupa tika izveidota 2017. gadā ar mērķi veicināt miermīlīgu Venecuēlas konflikta atrisināšanu.

Venecuēlas opozīcija jau iepriekš ir norādījusi, ka ārkārtas vēlēšanas aizvadītā gada maijā tika sarīkotas, lai esošais valsts vadītājs varētu pastiprināt savu kontroli pār valsti. Opizīcija tajās nav varējusi pilntiesīgi piedalīties. Sākotnēji vēlēšanas bija paredzēts sarīkot decembrī. Tomēr tad valdošie politiķi paziņoja, ka balsošana notiks aprīļa beigās, bet vēlāk pārcēla to uz maija beigām.

Prezidenta vēlēšanās piedalījās vien aptuveni 25% vēlētāju, lai gan oficiālie skaitļi liecina par krietni lielāku aktivitāti, proti 46%. Tā bija zemākā līdzdalība Venecuēlas vēsturē. Daudzskaitlīgo pārkāpumu dēļ ANO, Eiropas Savienība, ASV, Austrālija un daudzi citi atteicās atzīt šīs vēlēšanas par likumīgām. Tomēr tādas valstis kā Krievija, Ķīna, Kuba, Sīrija, Ziemeļkoreja un Turcija ir atzinušas rezultātu.

Maduro ir pārvēlēts uz vēl vienu sešu gadu termiņu. Esošais prezidents ir pie varas kopš 2013. gada un viņa valdīšanas laikā Venecuēla piedzīvo ļoti smagu ekonomisko krīzi. Veikalos trūkst pārtikas un daudzu pirmās nepieciešamības preču. Tāpat regulāri pārtrūkst elektrība un nepietiek medikamentu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti