Armijas pārstāvji nobloķēja tiltu ar autocisternu un milzīgu kravas konteineru un pagaidām atsakās to aizvākt. Prezidents Nikolass Maduro jau iepriekš atteicās pieņemt starptautisko humāno palīdzību, jo tā varētu būt iegansts Amerikas Savienoto Valstu militārai intervencei valstī.
Tikmēr ne Maduro, ne Gvaido nav guvuši izšķirošu pārsvaru, un Venecuēlā turpinās politiskā krīze un nosacīta divvaldība.
ASV un daudzas Eiropas valstis pauž atbalstu opozīcijas līderim, un Baltā nama saimnieks Donalds Tramps savā runā par stāvokli valstī solīja pastiprināt spiedienu uz Maduro sociālistu valdību. Savukārt Venecuēlas armija vēl joprojām atbalsta pašreizējo valsts vadītāju.
Izvairīgs par iespēju uzņemties starpnieka lomu krīzes risināšanā šajā galvenokārt katoļu apdzīvotajā valstī ir arī pāvests Francisks.
KONTEKSTS:
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nāca klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, kas pieprasīja prezidenta Maduro atkāpšanos.
26. janvārī ES dalībvalstis aicināja Venecuēlu tuvāko astoņu dienu laikā izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas, pretējā gadījumā brīdinot par turpmākajiem soļiem. Taču Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro noraidīja šādu aicinājumu. 5. februārī 13 Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, atzina Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu.
