Jau maijā kreisi noskaņotais valsts prezidents Nikolass Maduro paziņoja, ka jaunās konstitūcijas mērķis ir bloķēt fašistu apvērsumu. Dokumentu izstrādās pilsoņu institūcija - konstitucionālā sapulce - kurā nebūs pārstāvētas politiskās partijas.
Savukārt pagājušajā nedēļa Maduro informēja, ka par jauno valsts pamatlikumu tiks rīkota tautas nobalsošana. Šo ideju asi kritizē prezidenta oponenti.
Opozīcijas partiju pārstāvji norāda, ka prezidents vēlas sagrābt varu un mazināt iedzīvotāju iespējas ietekmēt politiskos procesus valstī.
Venecuēlā arī turpinās plaši iedzīvotāju protesti pret Maduro un viņa valdības politiku. Kopš aprīļa sākuma demonstrantu sadursmēs ar policiju dzīvību zaudējuši 60, bet ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
Jau ziņots, ka Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro paziņojis par plāniem mainīt valsts konstitūciju. Opozīcija uzskata, ka šādā veidā kreisi noskaņotais līderis mēģina mazināt prezidenta oponentu kontrolētā parlamenta lomu.
Sabiedrība reaģēja ar plašiem protestiem, kuri Venecuēlas ielās notiek apmēram divus mēnešus. Opozīcija vaino Maduro arī pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču deficītā un pieprasa jaunas prezidenta vēlēšanas.
Maduro, kuru atbalsta armija, atkāpties atsakās un apsūdz centriski labējo pozīciju par centieniem sarīkot valsts apvērsumu ar ASV atbalstu.
