Vēl šonedēļ Huans Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas aptuveni 50 valstis, paziņoja, ka sākusies operācijas „Brīvība” jeb prezidenta Nikolasa Maduro gāšanas pēdējā fāze. Gvaido otrdien, uz galvaspilsētas Karakasas automaģistrāles esot kopā ar vairākiem opozīcijas pusē pārgājušiem karavīriem, aicināja bruņotos spēkus sākt sacelšanos pret Maduro. Opozīcijas līderis norādīja, ka viņu atbalsta daļa armijas, tomēr valdība uzsvēra, ka situācija tiek kontrolēta. Otrdienas vakarā Maduro televīzijā teica uzrunu tautai, paziņojot, ka bruņotie spēki savās rindās uzvarējuši „nelielu grupu pučistu”, kas atbalstījuši Gvaido. Maduro arī solīja, ka sacelšanās dalībnieki tiks krimināli sodīti.
Pašpasludinātajam prezidentam pievienojās arī opozīcijas politiķis Leopoldo Lopess, kurš tagad ir patvēries Spānijas vēstnieka rezidencē Karakasā. Tomēr Spānija Lopesu brīdinājusi vēstnieka rezidenci nepārvērst par „politiskā aktīvisma centru”. Turpinoties operācijas pēdējai fāzei, Gvaido aicinājis savus atbalstītājus sestdien doties gājienos uz militārajām bāzēm un kazarmām, lai pārliecinātu armiju pāriet viņa pusē un piespiest Maduro atkāpties.
Kopumā protestos no otrdienas līdz ceturtdienai Venecuēlā gājuši bojā pieci cilvēki, tostarp trīs pusaudži.
ASV ir to valstu vidū, kas Gvaido atzinušas par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju, savukārt Krievija un Ķīna ir to valstu vidū, kas turpina atbalstīt Maduro. Piektdien Venecuēlas krīzi pirmajā telefonsarunā kopš decembra apsprieda Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps. Baltā nama preses pārstāve Sāra Sandersa skaidroja, ka ASV prezidents sarunas laikā apspriedis humānās palīdzības piegādes Venecuēlai.
„Sarunas laikā prezidents galveno uzmanību pievērsa palīdzības sniegšanai Venecuēlas cilvēkiem, vairākas reizes uzsverot, ka humānās palīdzības nodrošināšana ir ļoti būtiska. Viņš lika saprast, ka ASV ir kopā ar Venecuēlas tautu," teica Sandersa.
Saruna ilgusi vairāk nekā stundu un Tramps skaidrojis, ka tā bijusi ļoti pozitīva un Putins nepavisam netiecas iesaistīties Venecuēlā, ja tur nevar notikt kaut kas pozitīvs. Tiesa, Trampa tonis asi kontrastēja ar viņa galveno padomdevēju un viņa paša iepriekš teikto. Vēl pirms mēneša viņš sacīja, ka Krievijai ir jāpamet Venecuēla.
Savukārt Kremļa vērtējums par Trampa un Putina telefonsarunu būtiski atšķīrās no Baltā nama paustā. Krievijas paziņojumā uzsvērts, ka iejaukšanās iekšējās lietās un mēģinājumi ar spēku mainīt vadību Karakasā grauj izredzes uz konflikta mierīgu atrisinājumu. Putins arī esot paziņojis, ka tikai Venecuēlas tautai ir tiesības izlemt savas valsts nākotni.
