Venecuēlā jau kopš pagājušās ceturtdienas nav stabilas energoapgādes, ilgstoši slēgtas skolas un uzņēmumi, pie degvielas uzpildes stacijām veidojas garas rindas.
Vienkāršajiem iedzīvotājiem tas nozīmē, ka ledusskapjos bojājās produkti, nav interneta, ir problēmas uzlādēt mobilos telefonus un tamlīdzīgi. Tāpat tiek ziņots par degvielas trūkumu un tumšajās naktīs rajonos bez elektrības – par laupīšanām.
Slimnīcas, kurām ir rezerves elektrības ģeneratori, elektroapgādes pārtraukumu brīžos tos izmantojot tikai ārkārtas pakalpojumu nodrošināšanai. Veselības jomas nevalstiskā organizācija “Codevida” nedēļas nogalē apgalvoja, ka miruši 15 pacienti, kuriem bija nepieciešamas nieru dialīzes procedūras, bet valdība šos apgalvojumus noraidīja.
Valstī trūkst arī pārtikas un ūdens, palielinās izlaupīšanu skaits, bet iedzīvotāji spiesti spert izmisuma soļus.
"Tas ir risks, jo mēs ņemam ūdeni no upes. Mēs nezinām, vai tas ir tīrs. Vakar cilvēki te mazgājās, un pēc tam kasījās," teica Karakasas iedzīvotāja Vendija Farfana.
Venecuēlas opozīcijas kontrolētais parlaments pirmdien, 11. martā, izsludināja valsts mēroga ārkārtas stāvokli, uzsverot, ka elektrības zuduma iemesls ir aplama vadība un investīciju trūkums.
Parlamenta spīkers Huans Gvaido, kurš sevi janvāru pasludināja par Venecuēlas pagaidu prezidentu, uzrunā situāciju raksturoja kā „katastrofu”.
„Venecuēlā vairs nav normāla situācija. Mēs nepieļausim, ka šāda veida traģēdija kļūst par kaut no normālu. Tādēļ esam nobalsojuši par nacionālā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu,” sacīja Gvaido.
Opozīcijas kontrolētajam parlamenta gan nav iespēju ārkārtas stāvokli realizēt dzīvē, tā kā sociālistu prezidents Nikolass Maduro turpina baudīt bruņoto spēku atbalstu un neļauj valstī ievest humāno palīdzību.
Maduro ir nelokāms un notiekošajā vaino ārējos spēkus.
"Venecuēla, iespējams, ir pirmā valsts pasaulē, kas kļuvusi par upuri ASV kibertehnoloģijām, kas vērstas pret energoapgādes sistēmu," teica Maduro.
Maduro pirmdien vakarā aicināja savus atbalstītājus, tostarp bruņotās grupas, pretoties.
„Es aicinu savas atbalsta grupas, es aicinu visus – ir pienācis aktīvas pretošanās laiks,” sacīja Maduro.
Savienotās Valstis tikmēr paziņojušas, ka šonedēļ atsauks visus vēstniecībā Karakasā vēl palikušos diplomātus. Valsts sekretārs Maiks Pompeo kā iemeslu lēmuma nosauca „situācijas pasliktināšos”.
Jau 60 valstis ir atzinušas opozicionāru Huanu Gvaido par Venecuēlas prezidenta pienākumu izpildītāju, tomēr armijas atbalsts Maduro nodrošina viņa varas turpināšanos.
Kā nupat paziņojis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, galvenā loma pašreizējās Venecuēlas krīzes izraisīšanā ir arī Krievijai un Kubai, kas atbalsta Maduro režīmu. ASV arī nolēma atsaukt no Karakasas pēdējos tur palikušos diplomātus.
KONTEKSTS:
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Gvaido janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nāca klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, kas pieprasīja prezidenta Maduro atkāpšanos.
Februārī Venecuēla pie savām robežām piedzīvoja asiņainas sadursmes, Maduro atbalstošajiem drošības spēkiem bloķējot humānās palīdzības ievešanu valstī. Gvaido aicināja starptautisko sabiedrību apsvērt visus iespējamos soļus situācijas risināšanā, bet ASV paziņojušas, ka "Maduro dienas ir skaitītas". Tikmēr Maskava apsūdz Vašingtonu, ka tā gatavojas militāri iejaukties.
