Venecuēlā, iespējams, noticis militārās sacelšanās mēģinājums

Venecuēlā svētdien, 6.augustā, noticis, iespējams, militārās sacelšanās mēģinājums, bet sociālistu prezidenta Nikolasa Maduro valdības amatpersonas paziņoja, ka ir militārajai bāzei uzbruka „teroristi” un situācija tiek kontrolēta. Par spīti opozīcijas protestiem un nedēļām ilgušām demonstrācijām, Maduro atbalstītāji pēdējās nedēļās centušies konsolidēt viņa varu.

Venecuēlas valdības amatpersonas paziņojušas, ka arestēti vairāki cilvēki pēc tam, kad karavīru grupa, iespējams, mēģināja sarīkot sacelšanos pret prezidentu Nikolasu Maduro.

Maduro Sociālistu partijas līderis Disodado Kabello paziņoja, ka svētdien no rīta „teroristi” uzbruka militārajai bāzei Venecuēlas trešajā lielākajā pilsētā Valensijā valsts ziemeļos, tomēr karavīri bāzi aizstāvēja un arestēja vairākus cilvēkus. Kabello tviterī piebilda, ka situācija tiek kontrolēta, un pārējās valsts militārajās vienībās situācija ir „absolūti normāla”.

Vietējos medijos un sociālajos tīklos tikmēr tika runāts par iespējamu militāru sacelšanos pret Maduro valdību Valensijas pilsētas militārajā bāzē. Internetā parādījās videoieraksts, kurā bija redzama aptuveni 15 vīru liela grupa militāristu formās. Grupas līderis stādījās priekšā kā kapteinis un paziņoja par „leģitīmu sacelšanos”. Viņš pieprasīja „nekavējoties izveidot pārejas valdību un brīvas vēlēšanas".

Politiskā situācija Venecuēlā ir nokaitēta. Šonedēļ darbu sāka jaunā, pretrunīgi vērtētā asambleja – Konstitucionālā sapulce, kurai ir plašas pilnvaras. Pēc prezidenta Maduro ierosinājuma to ievēlēja pagājušajā svētdienā, 30.jūlijā. Opozīcija balsojumu boikotēja, ielās uz protestiem izgāja tūkstošiem cilvēku, sadursmēs ar drošības spēkiem bojā gāja vismaz desmit cilvēki.

Maduro sarīkoja vēlēšanas, argumentējot, ka jaunā asambleja radīs pamatu dialogam un nomierinās protestētājus. Bet opozīcija apsūdz prezidentu par soli diktatūras virzienā, mēģinājumu sagrābt varu un nostumt malā opozīcijas kontrolēto parlamentu. Vēlēšanas nosodīja arī starptautiskā sabiedrība, tostarp ASV un Eiropas Savienība.

Maduro atbalstītās Konstitucionālās sapulces pirmais darbs bija atlaist Venecuēlas ģenerālprokurori Luisu Ortegu.

Viņa bijusi asa Maduro kritiķe, kā arī šonedēļ ierosināja izmeklēšanu par pārkāpumiem šīs sapulces ievēlēšanā.

Britu tehnoloģiju uzņēmums, kas bija nolīgts balsošanas organizēšanai, iepriekš bija paziņojis, ka Venecuēlas varasiestāžu oficiālie vēlētāju aktivitātes dati neatbilst patiesībai un ir uzpūsti, taču precīzākas detaļas vēl nav zināmas. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, vēlēšanās piedalījās 40% jeb vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku.

Opozīcija valdību uzreiz apsūdzēja par krāpšanos, paziņojot, ka patiesībā vēlētāju aktivitāte bijusi trīs, četras reizes mazāka. Maduro apsūdzības par krāpšanos ar vēlēšanu rezultātiem, kā bija gaidāms, noraidīja, tās nosaucot par „starptautiskā ienaidnieka reakciju.”

Jau četrus mēnešus ilgušajā demonstrācijas pret Maduro un sadursmēs bojā gājuši vismaz 125 cilvēki. Izskanējuši brīdinājumi, ka saspīlējums var novest pie plašākas asinsizliešanas.

Opozīcija Maduro sociālistu valdību vaino par ekonomikas krīzi, pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču deficītu un pieprasa jaunas prezidenta vēlēšanas. Maduro atkāpties atsakās un apsūdz centriski labējo opozīciju par centieniem sarīkot valsts apvērsumu ar ASV atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti