Sestdien Venecuēlas pilsētu ielās izgāja vairāk nekā 200 000 cilvēku. Tā bija pret sociālistu prezidentu Maduro vērsto protestu 50.diena.
Līdzīgi kā aizvadītajās nedēļās krīzes skartajā valstī, arī sestdien izcēlās sadursmes. Policija pret demonstrantiem vērsās ar asaru gāzi, bet tie atbildēja ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm.
Lielākā protesta akcija notika galvaspilsētā Karakasā, kur gājienā devās aptuveni 160 000 cilvēku.
Sadursmēs vienā no Karakasas rajoniem ievainojumus guva vairāk desmiti cilvēki. Bet iepriekšējā naktī galvaspilsētas nomales bija piedzīvojušas nemierus.
Sapulcējušos protestētājus uzrunāja opozīcijas līderis Enrike Kapriless. "Šīs 50 dienas ir bijušas slaktiņš pret Venecuēlas tautu. Bet šodien, represijām turpinoties, mēs izrādām vēl vairāk pretestības, mēs vēl vairāk cīnāmies par Venecuēlu," teica opozīcijas līderis.
Protesti pret Maduro notika arī Venecuēlas rietumu Tačiras štatā, uz kurieni valdība šonedēļ nosūtīja vairāk nekā 2500 karavīru, lai tiktu galā ar vardarbību un masu laupīšanām.
Karakasā apmēram 2000 valdību atbalstošu strādnieku vienlaikus rīkoja gājienu Maduro atbalstam. Tika plānots, ka Maduro pie prezidenta pils satiks strādniekus, tomēr tas nenotika.
Opozīcija vaino Maduro pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības preču deficītā un pieprasa jaunas prezidenta vēlēšanas. Maduro, kuru atbalsta armija, pretojas opozīcijas prasībām.
Maduro atkāpties atsakās un apsūdz centriski labējo pozīciju par centieniem sarīkot valsts apvērsumu ar ASV atbalstu.
Viņš aicina savus atbalstītājus aizstāvēt sociālistu "revolūciju", ko deviņdesmito gadu beigās aizsāka viņa priekštecis Ugo Čavess.
Venecuēla arī centusies bloķēt centienus politisko un ekonomisko krīzi apspriest starptautiskās organizācijās kā Apvienotās Nācijas. Karakasa uzstāj, ka tā ir valsts iekšējā lieta, bet tos, kas aicina to apspriest starptautiski, apsūdz par iejaukšanos.
50 dienas ilgušajos protestos Venecuēlā bojā gājuši jau 47 cilvēki, vairāki simti ievainoti, bet vairāk nekā 2000 cilvēku ir aizturēti.
