Venecuēlā beidzas pamiers; Maduro un opozicionāru konflikts var iedegties no jauna

Piektdien, 11.novembrī, ir pēdējā pamiera diena starp Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sociālistu valdību un opozīciju, kurā paredzēta abu pušu tikšanās, lai panāktu atrisinājumu mēnešiem ieilgušajai politiskai un ekonomiskai krīzei.

Tiesa gan, viens no opozīcijas līderiem jau paziņojis, ka piektdien līdz ar pamieru tiks izbeigtas arī sarunas, kas iepriekš tika panāktas ar Vatikāna starpniecību.

Sūtnis no Vatikāna, kurš arī piedalās šajās sarunās, brīdinājis, ka sarunu izgāšanās var novest pie jauniem masu protestiem un vardarbības valstī, kas var beigties pat ar asins izliešanu.

Nosacīts pamiers starp Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sociālistu valdību un opozīcijas līderiem tika panākts oktobra beigās ar kopīgiem Vatikāna un Dienvidamerikas Nāciju savienības spēkiem, ko atbalsta arī ASV. Venecuēlas valdība vēlāk no cietuma atbrīvoja vēl dažus opozicionārus, bet opozīcija pārtrauca plašās protesta akcijas visā valstī.

Tomēr piektdienas sarunu izredzes nav daudzsološas. Opozīcija joprojām pieprasa, lai tiktu atbrīvoti visi politiskie ieslodzītie un rīkotas prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Turpretī Maduro tādas opozīcijas prasības pielīdzina ultimātam, kas viņam nav nekādi pieņemamas.

Tikmēr viens no opozīcijas līderiem Hesus Torrealba, saukts arī par Čuo, - neastāj vietu nekādām šaubām par to, ka šīs sarunas piektdien beigsies bez rezultātiem un tiks izbeigtas pavisam, jo beigsies arī pamiers.

Viņš uzskata, ka sarunas bija tikai vēl viens cīņas formas veids, un tagad priekšā ir īsta cīņa.

Tā redzama arī pašreizējos Venecuēlas prezidenta un viņam lojālo valdības spēku mēģinājumos bloķēt līdzšinējo referendumu par Maduro atcelšanu no amata un jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošanu. Saskaņā ar Venecuēlas valsts konstitūciju līdz 10. janvārim opozīcijai ir jāiegūst un jānosargā nepieciešamais balsu daudzums, lai atceltu no amata Maduro. Pretējā gadījumā amatā tiks iecelts viceprezidents, kurš ir lojāls Maduro un viņa vadītajai valdībai, turpinot prezidenta pienākumus pildīt līdz 2019. gadam.

Arī analītiķi pauduši viedokli, ka varbūtība, ka valdības sarunās varētu tikts pieņemts lēmums par referendumu vai pirmstermiņa vēlēšanām, ir pielīdzināms praktiski nullei.

To pierāda arī valdības līdzšinējā īstenotā politika, kur sadursmēs starp valdības spēkiem un opozīciju 2014.gadā bojā gāja 43 cilvēki.

Turklāt Maduro kontrolē arī militāro virspavēlniecību un viņu atbalsta arī lielākā daļa valsts institūciju.

Situāciju Venecuēlā nedrošu padara arī notikumi ASV, kur prezidenta vēlēšanās uzvarējis republikāņu kandidāts Donalds Tramps, kurš, pēc Maduro domām, varētu būt daudz labvēlīgāks attiecībā uz viņu. To apliecina arī Venecuēlas Ārlietu ministrijas zvans ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam, kurā uzsvērts, ka Venecuēla cer uz pozitīvu darbu ar jaunievēlēto prezidentu.

Pēdējos mēnešos Venecuēla pieredzējusi plašus protestus pret Maduro, bet varasiestādes kavējušas opozīcijas centienus sarīkot referendumu par Maduro atcelšanu no amata. Pāvesta Franciska sūtnis, arhibīskaps Klaudio Maria Čelli brīdinājis – ja iesaistītās puses pārtrauks dialogu, Venecuēlā tas var novest pie asinsizliešanas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti