Kopš uzvaras Venecuēlas parlamenta vēlēšanās šīs valsts opozīcija ne reizi vien ir likusi noprast, ka izmantos visas iespējamās metodes, lai panāktu prezidenta Nikolasa Maduro atcelšanu no amata vēl pirms viņa pilnvaru beigām 2019. gadā.
Līdz šim opozīcijas spēkiem ir izdevies saņemt 1,85 miljonu pilsoņu parakstus, lai ierosinātu referendumu par prezidenta impīčmentu. Tas ir ievērojami vairāk nekā nepieciešamie nepilni 200 000 parakstu. Taču nacionālajai vēlēšanu komisijai šajā jautājumā vēl ir jānāk klajā ar savu spriedumu, jo Nikolasa Maduro pārstāvētā Vienotā sociālistu partija apgalvo, ka vismaz 10 000 iesniegto parakstu ir viltoti.
Ceturtdien, 2.jūnijā, bija plānota vēlēšanu komisijas un opozīcijas līderu tikšanās, taču īsi pirms tās sanāksme tika atcelta un lēmuma pieņemšana par referendumu ir atlikta uz nenoteiktu laiku.
Viens no opozīcijas līderiem, Nacionālās asamblejas spīkers Enrike Markess ir brīdinājis - ja netiks atļauts rīkot referendumu vēl šajā gadā, valstī var sākties plašu protesta akciju vilnis un referendums ir vienīgais glābšanas vārsts, lai spiedienu sabiedrībā mazinātu. Pagaidām gan opozīcijas Demokrātiskās vienotības apaļais galds ir aicinājis iedzīvotājus saglabāt mieru.
Taču neapmierinātība Venecuēlas sabiedrībā pieaug ar katru dienu, turklāt ne tikai opozīcijas, bet arī Maduro sociālistu atbalstītāju vidū. Valstī strauji pieaug nabadzības līmenis, inflācijas rādītāji ir vieni no augstākajiem pasaulē, veikalos trūkst pat pirmās nepieciešamības preču, un iedzīvotāji arvien aktīvāk pieprasa pārmaiņas.
Pirms ceturtdien plānotās tikšanās Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas centrā grupa neapmierinātu iedzīvotāju devās protesta gājienā uz prezidenta pili, skandējot saukļus “Mēs esam izsalkuši, un šī valdība kritīs”. Protestētājus gan apturēja drošības sargi, izklīdinot pūli arī ar asaru gāzi.
Valsts ekonomiskajās problēmās opozīcija vaino tieši prezidenta Maduro sociālistisko politiku, bet pats Venecuēlas prezidents notiekošajā vaino ASV vadīto imperiālistu un Venecuēlas labējo spēku uzbrukumu.
Šajā situācijā arī Amerikas valstu organizācijas vadītājs Luiss Almagro ir aicinājis sasaukt ārkārtas tikšanos, lai diskutētu par institucionālo krīzi Venecuēlā. Almagro aicinājis opozīciju un prezidentu beidzot sēsties pie sarunu galda, pretējā gadījumā Venecuēlai var draudēt arī darbības apturēšana šajā organizācijā.
Atbildot uz šiem aicinājumiem Nikolass Maduro Amerikas valstu organizācijas vadītāju nosaucis par intervencionistu nodevēju, solot cīnīties pret jebkāda veida iejaukšanos no ārpuses.
Jebkurā gadījumā cīņa par referendumu nebūt nav galā un arī izredzes uz tā veiksmīgu iznākumu opozīcija vērtē visai piesardzīgi. Tas tāpēc, ka nākamā petīcija būs jāparaksta jau aptuveni četriem miljoniem jeb piektajai daļai no vēlētājiem. Savukārt, lai prezidents tiešām tiktu atcelts no amata, par viņu būs jānobalso vairāk iedzīvotājiem nekā viņu 2013.gadā ievēlēja – aptuveni 7,6 miljoniem venecuēliešu.
