Oligarhs un Oranžās revolūcijas sponsors Pjotrs Porošenko, kas jau iepriekš tika minēts kā galvenais kandidāts uz prezidenta amatu, varētu būt ieguvis 57,3% vēlētāju balsis, liecina „Exit poll” aptaujas dati. Aģentūra AFP un raidsabiedrība BBC gan min nedaudz pieticīgākus rezultātus – attiecīgi gandrīz 56% un vairāk nekā 55% balsu par Porošenko.
Līdz ar to Ukrainas prezidents, visticamāk, noskaidrots jau pirmajā vēlēšanu kārtā, un otrā kārta nebūs jārīko, ziņo portāls Unian.
Pēc "Exit poll" rezultātu paziņošanas Porošenko preses konferencē paziņoja, ka šīs ir bijušas visas Ukrainas vēlēšanas, jo arī Krimas iedzīvotāji ir izbraukuši no savas dzīves vietas un balsojuši citur, stāsta Latvijas Radio 4 korespondente Kijevā Olga Dragiļeva.
Viņš paudis, ka pirmais uzdevums viņam būs apturēt karu un haosu austrumos: "Mums ir jāaptur haoss un karš, un jānes miers uz Ukrainas vienoto, nedalīto Ukrainas zemi. Un es esmu pārliecināts, ka mēs to panāksim."
Viņš savā pirmajā izbraucienā prezidenta amatā sola doties uz Doņeckas apgabalu un runāt ar vietējiem cilvēkiem. Porošenko gan apgalvojis, ka ar seperātistiem neplāno sarunāties. Turklāt tiem iedzīvotājiem ir nereģistrēti ieroči, bet kuri tos nelieto, provizoriskais Ukrainas prezidents piedāvā amnestiju.
Porošenko arī teica, ka nekad neatzīs nelegālus referendumus un Krimas okupāciju.
"Mums jau ir pārrunu formāts – Ženēvas pārrunas, tās mēs arī turpināsim. Tomēr ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt, Ukraina nekad neatzīs neleģitīmus referendumus un Krimas okupāciju. Otrkārt, mūsu valsts šodien izdarīta stratēģiskā izvēle ir – Eiropas integrācija," sacīja Porošenko.
Tomēr Ukrainā jau vairākus mēnešus atkal darbojas 2004. gada konstitūcija, kas nozīmē ka prezidenta pilnvaras ir samazinātas, daudz lielāka vara pieder parlamentam, kurš pēc politologu prognozēm diez vai atbalstīs visus Porošenko ierosinājumus.
Jaunievēlētais prezidents uzsver – šogad jānotiek ārkārtas parlamenta vēlēšanām.
„Šajā laikā esmu ticies ar vienu miljonu cilvēku. Nebija nevienas tikšanās ar vēlētājiem, kur man nejautātu par ārkārtas vēlēšanām. Tam jānotiek šogad. Ir divi iemesli. Pirmkārt, tagad Augstākajā radā nav koalīcijas, bet bruņotas okupācijas apstākļos mums ir vajadzīgs rīcībspējīgs parlaments, kurš spēs pieņemt lēmumus. Tagad parlaments vienkārši bloķē svarīgus likumus. Otrkārt, parlamentam jābūt politiskajai atbildībai par daudziem antikonstitucionāliem lēmumiem, ko pieņēma 16.janvārī.”
Nākamā kandidāte pēc saņemto balsu daudzuma ir bijusī valsts premjere Jūnija Timošenko ar 12-13% balsu.
Ukrainas prezidenta vēlēšanas gan nenotika Krimā, kā arī vairākos valsts austrumu apgabalos: Kramatorskā, Slovjanskā, arī Doņeckā.
Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad toreizējais prezidents Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Kijevā sākās portesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar milicijas specvienību. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
Pēc politiskās krīzes Krievija faktiski anektēja Krimu, un pēc tam prokrieviski noskaņotie kaujinieki sāka nemierus arī Austrumukrainā, kur valdības spēki joprojām īsteno pretterorisma operāciju.
