Separātistu pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas tautas republikās kopumā esot atvērti aptuveni 400 balsošanas iecirkņu, saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūras „Interfax” ziņoto. Pārsvarā skolās un kultūras namos. Vienlaicīgi notiek balsojums par pašpasludināto teritoriju prezidentiem un parlamentiem.
Ir nopietnas šaubas par vēlēšanu procesa caurskatāmību. Esot izdrukāti aptuveni trīs miljoni biļetenu, bet nav skaidrības par to, cik cilvēki ir reģistrējušies, minimāli nepieciešamā aktivitāte, lai vēlēšanas atzītu par spēkā esošām, nav noteikta. Vēlētāji var balsot arī pa pastu un pat internetā. Balsošanas komisija norādījusi, ka patur tiesības mainīt gan iecirkņu atrašanās vietu, gan slēgšanas laiku, ja būs apdraudēta drošības situācija.
Kas attiecas uz vēlēšanu novērotājiem, starptautisku organizāciju, tostarp, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji nav ieradušies, jo vēlēšanas neatzīst. Separātisti ir paziņojuši, ka esot ieradušies novērotāji no ASV, Čehijas, Izraēlas, Vācijas, separātistus atbalstošās Krievijas, kā arī Abhāzijas un Dienvidosetijas.
Kā vēstīts, sagaidāms, ka Doņeckā „prezidenta” amatu iegūs Aleksandrs Zaharčenko, līdzšinējais separātistu tā dēvētais „premjerministrs” šajā teritorijā, kur viņš vadības grožus pārņēma pēc vairākiem līderiem ar Krievijas pilsonību. Bez viņa kandidē arī vietējās pašpasludinātās asamblejas spīkera vietnieks, kā arī kāds specvienības „Berkut” bijušais loceklis.
Kas attiecas uz Luhanskas daļu, tur maz šaubu ir par Igora Plotņicka uzvaru, kurš sevi jau iepriekš dēvējis par „prezidentu”. Bez viņa kandidē vietējās arodbiedrības līderis, kā arī pašpasludinatās republikas veselības ministre.
Separātisti kontrolē vien daļu no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Viņu kontrolētajās teritorijās dzīvo aptuveni 60% Luhanskas apgabala, un 55% Doņeckas apgabala iedzīvotāju.
Balsojums draud kļūt par vēl vienu iemeslu, lai pasliktinātos attiecības starp Krieviju un rietumvalstīm.
Separātistu līderi paziņojuši, ka šodienas balsojums ir loģisks nākamais solis pēc maijā sarīkotajiem vietējiem, starptautiski neatzītiem referendumiem par teritoriju neatkarības pasludināšanu. Viņuprāt, kā pašpasludinātām neatkarīgām valstīm šīm teritorijām līdz ar to nav nekāda pienākuma ievērot Ukrainas likumus.
Rietumvalstis un Kijeva savukārt norāda, ka vēlēšanas ir pretrunā ar Minskas vienošanos, kas tika noslēgta septembrī, un kuru parakstīja arī Zaharčenko.
Vienošanās paredzēja noteikt īpašu statusu atsevišķiem Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajoniem, kurus kontrolē separātisti. Ukrainas prezidents Petro Porošneko ir parakstījis likumu par īpašu pārvaldes kārtību šajās teritorijās, kas būs spēkā trīs gadus. Likums arī nosaka, ka vietējās vēlēšanas šajos rajonos paredzētas 7.decembrī.
Līdz ar to Kijeva uzstāj, ka vēlēšanām jānotiek sājā datumā. Porošenko 2.novembra balsojumu, kas notiek tikai nedēļa pēc Ukrainas parlamenta vēlēšanām, nosodījis kā Minskas vienošanās pārkāpumu un „pseidovēlēšanām, kuras teroristi un bandīti vēlas organizēt okupētā teritorijā.”
Savukārt Krievija paziņojusi, ka atzīs šodienas vēlēšanu rezultātus. Maskava interpretē, ka Minskas vienošanās paredzēja vēlēšanas, ka ir saskaņotas, nevis saskaņā ar Ukrainas valdības plāniem.
