Līdz ar to arī oficiāli apstiprināts jau iepriekš zināmais vēlēšanu datums Lielbritānijā – proti, šā gada 7.maijs. Pastiprināta uzmanība vēlēšanām pievērsta saistībā ar pašreizējā premjera solīto referendumu par Lielbritānijas turpmāku dalību Eiropas Savienībā (ES). Šāds referendums tiks izsludināts, ja uzvaru vēlēšanās gūs premjera Kamerona pārstāvētā Konservatīvo partija.
Šī brīža britu politikā droša pārliecība var būt tikai par sirmo tradīciju ievērošanu. Atbilstoši tām, pirmdien Lielbritānijas premjers pameta Dauningstrītu 10., lai informētu karalieni par parlamenta atlaišanu. Vispārējās vēlēšanas jau 7.maijā.
Un tas var izrādīties liktenīgs pagrieziena punkts pašam britu valdības vadītājam. Atgriezies Dauningstrītā, premjers Kamerons uzrunāja žurnālistus. Viņa paziņojums pilnībā atbilda politikas vērotāju gaidītajam, proti, brīdinājums, ka tikai nupat valsts piecēlusies kājās, un biedinājums, ka, pie varas atgriežoties leiboristiem, sāksies haoss ekonomikā un pieaugs nodokļi.
„Nākamais premjerministrs, kurš izies pa šīm durvīm, būšu es vai Eds Milibends. Jūs tagad varat izvēlēties ekonomiku, kas aug, rada darba vietas un ģenerē naudas pieplūdumu nacionālā veselības aprūpes dienesta atbilstošam darbam; valdību, kas samazina nodokļus 30 miljoniem smagi strādājošo un valsti, kas ir drošībā. Vai arī varat izvēlēties Eda Milibenda ekonomikas haosu. Par trim tūkstošiem mārciņu augstākus nodokļus katrai strādājošai ģimenei, lai finansētu vairāk sociālo izdevumu un valdības tēriņu,” izdevību veltīt kritiku konkurentam garām nelaiž Kamerons.
Tomēr arī Kamerona politiskajam oponentam ir smags akmens, ko iesviest pašreizējā premjera lauciņā – solītais referendums par turpmāku Lielbritānijas dalību ES. „Nekas nevar būt sliktāks mūsu valstij vai lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kā politiskās spēles ar mūsu dalību ES. Tādēļ es tā nerīkošos,” saka Milibends.
Diskusija par dalību ES veicina investoru nedrošību par ieguldījumiem Lielbritānijā, turklāt rada papildu izaicinājumu Briseles šī brīža gana sarežģītajā darba kārtībā.
Tomēr politologi nešaubās – šāds referendums ir Kamerona populistisks solījums, kas vislielākās problēmas sagādās viņam pašam. „Šajā brīdī mēs tomēr runājam diezgan spekulatīvi, jo, pirmkārt, jautājums, vai Kamerons uzvarēs. Otrs - pats Kamerons, kad bija nobijies no sava lēmuma par referenduma ierosināšanu, apgalvoja, ka pats ir ES atbalstītājs. Un sāks kampaņu par to, lai iedzīvotāji balso „par”. Ja Kamerons uzvar, veido valdību, viņam nav, kur atkāpties, bet nav teikts, ka iedzīvotāji būs par. Viņš var iesaistīt Lielbritāniju garā diskusijā par jautājumu, kas var izrādīties tukšs,” komentē politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Pirmsvēlēšanu solījumos britu konservatīvie cenšas uzrunāt arī leiboristu elektorātu, solot ne tikai nodokļu samazinājumu, bet arī uzlabot skolas, kā arī atvērt jaunas, turklāt nodrošināt labāku veco ļaužu aprūpi. Savukārt starptautiskajā darba kārtībā galvenais akcents ir britu nacionālā drošība, jo īpaši, ņemot vērā Krievijas agresiju un "Islāma valsts" aktivitātes.
