Ar nacionālistisko un pret imigrāciju vērsto aso retoriku Orbāns ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem līderiem Eiropā, arī pašā Ungārijā. Vieni viņu kritizē par vēršanos pret pilsonisko sabiedrību, mediju un tiesu neatkarību, bet citi uzteic Orbāna stingro nostāju. Opozīcijas partijas ir sašķeltas, tomēr mēģinājušas taktiski apvienot spēkus. Daudz var izšķirt vēlētāju aktivitāte.
Gan valdošā, gan opozīcijas partijas priekšvēlēšanu kampaņās teikušas, ka šajās vēlēšanās uz spēles ir likts daudz.
Orbāna “Fidesz” – ka izšķiras, vai Ungārija kļūs vai nekļūs par imigrantu valsti, opozīcijas partijas – vai Ungārija paliks demokrātiska valsts. Tā kampaņu raksturo Ungārijas sabiedriskā radio žurnālists Balāžs Narajs.
„Valdošās partijas galvenais uzsvars bija uz Eiropas migrācijas krīzi un ka Ungārijai nevajadzētu sekot rietumvalstu piemēram, lai nenotiku kā Vācijā un Itālijā. Valdošā partija arī uzsver, ka ekonomika atkopjas un ir laba izaugsme,” norāda Narajs. “Opozīcijas partijas savukārt apsūdz valdību, ka tā destabilizē Ungāriju un valsts demokrātiskās institūcijas. Tās arī pārmet, ka par spīti labajiem makroekonomiskajiem datiem tādas jomas kā izglītība un veselības aprūpe ir ļoti sliktā stāvokli. Starp opozīcijas partijām arī bijis daudz strīdu par to, vai un kā vēlēšanās sadarboties,” klāsta Narajs.
Orbāns ir harismātisks līderis, sevi pozicionē kā Ungārijas suverenitātes aizstāvi, daudziem patīk viņa stingrā imigrācijas politika.
Pēdējos mēnešos viņš izvērsis kampaņu pret ungāru izcelsmes miljardieri Džordžu Sorosu, viņu apsūdzot par musulmaņu un afrikāņu masu imigrācijas veicināšanu, lai grautu Eiropas kristīgo raksturu.
Opozīcijas partijas savukārt mēģinājušas vienoties par kopīgiem kandidātiem vienmandāta apgabalos, lai vairotu savas izredzes, tomēr joprojām ir sašķeltas.
Galvenā intriga ir, vai Orbāns parlamentā iegūs vienkārši vairākumu vai divu trešdaļu konstitucionālo vairākumu, uzskata ungāru politologs Atila Tibors Naģs no domnīcas “Center for Fair Political Analysis”.
Viņš Latvijas Radio norāda, ka vēlēšanu rezultātu ir grūti prognozēt, jo ir daudz neskaidrību, daudzi nav izlēmuši, par ko balsot, turklāt aptauju veicējiem šoreiz bijušas grūtības izdarīt precīzus secinājumus:
„Daudz cilvēku nevēlas atklāt, par kuru partiju balsos. Pirms desmit vai divdesmit gadiem tā nebija, cilvēki aptauju rīkotājiem bija gatavi atklāt savas politiskās nostājas,” pauž Naģs. “Tagad daudzi no tā baidās. Piemēram, daļa ir tādi, kas strādā valsts iestādēs un baidās, ka var tikt atlaisti, ja ieliks kaut ko politisku sociālajos tīklos. Šīs bailes ir patiesas. Tas, protams, nenozīmē, ka visi ungāri baidītos no valdības, tā tas nav. Taču diemžēl šāda problēma Ungārija pastāv,” atzīst politologs.
Orbānam uzvarot gaidāmi turpmāki Ungārijas strīdi ar Eiropas Savienības institūcijām, kas viņu kritizējušas par mediju un tieslietu sistēmas neatkarības graušanu un vēršanos pret pilsonisko sabiedrību – līdzīgi kā Orbāna sabiedroto Polijas valdību.
