Rekordaugsta neizlēmība
Šī gada jūnijā jaunievēlētais Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja par vēlmi pilnībā atjaunot varu valstī, izsludinot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Tikai mēnesi vēlāk parlamentā izjuka koalīcija un prezidentam radās iespēja izsludināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šoreiz Ukrainā vēlēšanas notiks pēc jauktās sistēmas - proti, pusi deputātu ievēlēs no partiju sarakstiem, bet otru pusi mažoritārajos apgabalos. Kopumā šajās vēlēšanās startē 29 politiskās partijas un vairāk nekā septiņi tūkstoši deputātu kandidātu. Kā aprēķinājuši ukraiņu mediji, vidējais deputāta amata kandidāts ir 40-45 gadus vecs vīrietis vārdā Aleksandrs no Kijevas.
Kā liecina jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, aptuveni piektā daļa no iedzīvotājiem vēlēšanās nepiedalīsies, bet trešā daļa no potenciālajiem vēlētājiem nav izlēmuši, par ko tieši balsot. Kā norāda Kijevas starptautiskā socioloģijas institūta pārstāve Irina Bekeškina, šāda neizlēmība ir rekordaugsta, tāpēc ir grūti prognozēt, kādi politiskie spēki iekļūs parlamentā:
„Šoreiz vēlēšanās startē daudzi jauni politiskie spēki, turklāt, viņi startē vienā un tajā pašā elektorālajā laukā. Un atšķirt viņus pēc būtības ir ļoti grūti. Tāpēc arī vēlētājiem pašlaik ir vairāki varianti.”
Politologs: Elektorāts un partiju struktūra ir sadalījušies divās daļās
Aptaujas rāda, ka pašlaik vislielākās izredzes iekļūt parlamentā ir prezidenta „Petro Porošenko blokam”, par kuru gatavi balsot 23% vēlētāju. Tai ar aptuveni 15% seko premjerministra Arsēnija Jaceņuka „Tautas fronte”. Trešajā vietā ierindojusies radikālā partija, kurai seko opozīcijas bloks jeb bijušās Reģionu partijas atbalstītāji. Aptaujas liecina, ka jaunajā parlamentā varētu iekļūt arī apvienība „Pašpalīdzība”, Jūlijas Timošenko vadītā partija „Batkivščina” un labēji noskaņotā partija „Svoboda”.
Kā uzskata politologs Kārlis Daukšts, šīs vēlēšanas, no vienas puses, notiek faktiski kara apstākļos. No otras puses, šīm vēlēšanām ir jāleģitimizē likumdošanas vara, kas varētu izveidot valstiskās struktūras, kā arī jāstiprina prezidenta pieņemtie lēmumi.
Vienlaicīgi Kārlis Daukšts atzīst, ka pašlaik Ukrainā elektorāts un visa partiju struktūra ir sadalījušies divās daļās:
„Manuprāt tur ir viena daļa partiju, kas ir par kompromisu Ukrainas austrumiem - Donbasu un Luhansku. Otru daļu var nosaukt par Ukrainas patriotisku grupējumu, kas vēlas turpināt karu jeb šo te pretteroristisko darbību un to vēl pastiprināt. Prezidentam tas būs ļoti sarežģīti, jo viņš ir nostājies uz kompromisu meklējumu ceļa.”
Balsot nevarēs karadarbības dēļ
Kā jau minēja Kārlis Daukšts, un tam piekrīt arī vairums citu ekspertu, lielākais izaicinājums šo vēlēšanu laikā ir bruņotā konflikta pārņemtā Donbasa reģiona vēlētāju viedoklis.
No 21 Doņeckas reģiona vēlēšanu apgabala vēlēšanas notiks vien astoņos, bet četros apgabalos, kurus daļēji kontrolē ukraiņu spēki un daļēji nemiernieki, balsošana būs daļēja. Kā aprēķinājusi Vēlētāju komiteja un sabiedriskā organizācija „Opora”, vēlēšanās nevarēs piedalīties aptuveni pusotrs miljons vēlētāju, un tie ir aptuveni 45% no visiem Doņeckas apgabala vēlētājiem.
Līdzīga situācija izveidojusies arī Luhanskas apgabalā, kur vēlēšanas notiks vien piecos no 11 apgabaliem. Eksperti norāda, ka šajā reģionā priekšvēlēšanu kampaņa ir īpaši netīra, jo daudzās vēlēšanu komisijās tiek aizliegts strādāt cilvēkiem, kuri nav lojāli vietējai varai. Līdz ar to ir iespējams, ka, pateicoties aizliegtām tehnoloģijām, vēlēšanas var nenotikt arī tajos iecirkņos, kur teorētiski balsot būtu iespējams.
Runājot par situāciju Ukrainas austrumos, šīs vēlēšanas būs zīmīgas ar vēl kādu faktu. Proti, 190 tūkstoši ukraiņu, iespējams, tieši karadarbības dēļ, ir mainījuši balsošanas vietu un 30 tūkstoši no šiem cilvēkiem nāk tieši no Donbasa reģiona.
Kā Latvijas Radio pastāstīja Ukrainas Vēlētāju komitejas pārstāvis Aleksandrs Čerņenko, Luhanskas un Doņeckas reģionos, kā arī okupētajā Krimā, kopumā netiks ievēlēti 25 Augstākās Radas deputāti. Taču tas neliegšot nākamajam parlamentam būt leģitīmam. Arī Maskavas rokās šis arguments īsti nedarbošoties.
„Šīs vēlēšanas vēl nav sākušās, bet Maskava jau ir paziņojusi, ka tās ir neleģitīmas. Spekulācijas par šo tēmu noteikti būs arī turpmāk. Es prognozēju, ka gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, gan Eiropas Padomes novērotāji droši vien norādīs uz trūkumiem, taču ne juridiski, ne politiski jaunais parlaments nebūs neleģitīms. Piemēram, pagājušajā vēlēšanās rezultāti netika atzīti piecos apgabalos un tika ievēlēts par pieciem deputātiem mazāk. Šoreiz būs nevis pieci, bet 25. Tomēr 90% vēlētāju šodien tiek nodrošinātas iespējas brīvi vēlēt un šie 90% nedrīkst būt ķīlnieki tai bandītu grupai, kas vienkārši neļauj sarīkot vēlēšanas atsevišķos apgabalos. Tāpēc es domāju, ka paziņojumi no Krievijas būs, bet tā vai citādi, tai ar šo parlamentu nāksies sastrādāties,” klāsta Aleksandrs Čerņenko.
Ukraiņu politiķis prognozē tikai gada darbību jaunajam parlamentam
Tāpat Aleksandrs Čerņenko norāda, ka parlamenta ievēlēšana par spīti visām grūtībām ir īpaši svarīga, ņemot vērā pašreizējos Ukrainas izaicinājumus:
„Šodien parlamenta vēlēšanas Ukrainā ir ārkārtīgi svarīgas, jo tas parlaments, kurš pašlaik eksistē pēdējās dienas, sevi ir pilnībā izsmēlis un vairs nespēj apmierināt tos izaicinājumus, ar kuriem saskaras valsts. Šajā parlamentā, piemēram, vēl joprojām deputāts ir arī Janukoviča dēls. Saprotams, ka ar šādu parlamentu nekādas reformas īstenot nevajag. Diemžēl mums netika izmainīts vēlēšanu likums, kas dotu demokrātiskāku vēlēšanu sistēmu, taču arī ar šo likumu ir iespējams ievēlēt leģitīmu parlamentu. Priekšvēlēšanu kampaņas ir konkurējošas. Atsevišķos mažoritārajos apgabalos diemžēl tiek ziņots par balsu pirkšanu, taču tādas parādības kā administratīvā resursa izmantošana, izdarot spiedienu uz vēlētājiem, Ukrainā vairs nav.”
Savukārt pašreizējais Ukrainas Tautas deputāts Leonīds Jemecs pauž pārliecību, ka nākamā Augstākā Rada varētu būt tikai pārejas parlaments un tam vajadzētu rēķināties tikai ar gadu ilgu darbību, šajā laikā pieņemot virkni likumu un atkāpjoties.
„Kāpēc gads? Konstitūcija nosaka, ka gada laikā prezidents jaunievēlēto parlamentu atlaist nevar. Tāpēc šī gada laikā ir nepieciešams pieņemt ekonomiskus un militārus lēmumus, nepieciešams anulēt deputātu neaizskaramību, lai cilvēki nerautos uz parlamentu un neizvairītos no atbildības par saviem kriminālajiem nodarījumiem. Daļa no mūsu parlamenta pašlaik ir reāli noziedznieki: slepkavas un korumpanti. Un viņi turpinās tur būt, jo likums nav pilnīgs. Ir nepieciešams likums par atvērtiem vēlēšanu sarakstiem un ir nepieciešams mainīt likumu par politiskajām partijām, atklāt to finansētājus. Un pēc gada, kad visi šie likumi tiks pieņemti, parlaments ir jāatlaiž.
Mūsu uzdevums pašlaik ir attīrīties no tiem cilvēkiem, kuri nevēlas strādāt Ukrainas labā. Pašlaik par valstiski svarīgiem likumiem no 450 deputātiem balso tikai aptuveni 230,” skaidro Leonīds Jemecs.
Starp citu, jautājums par tā dēvēto varas lustrāciju jeb varas attīrīšanu Ukrainā ir aktuāls jau vairākus mēnešus. Kā pieļauj ukraiņu drošības iestāžu eksperti, tieši ar balsu pirkšanu un piekukuļošanu daudzi no līdzšinējiem politiķiem vēlas atgriezties pie varas, tāpēc šim jautājumam tiks pievērsta īpaši liela uzmanība. Zināms arī, ka daži no tīrīšanai pakļautajiem politiķiem pat uz dažām dienām dodoties uz pretterorisma operācijas zonu, lai pret viņiem lustrācijas noteikumus piemērot nevarētu. Ne mazumu kritikas izpelnījusies arī līdzšinējā vara, tostarp prezidenta bloks, kurā kandidēšanai uz parlamentu iekļautas arī vairākas bijušā režīma amatpersonas.
Pieļauj Maskavas centienus izjaukt vēlēšanas
Visu šo jautājumu dēļ ne reizi vien tiek uzsvērts, ka Krievija, nenoliedzami, šīs nepilnības izmantos, lai visiem spēkiem vērstos pret jauno Ukrainas vadību. Kā uzskata politologs Aleksandrs Palijs, Krievija izmantos šīs vēlēšanas, lai vēl vairāk destabilizētu situāciju Ukrainas austrumos. Pēc viņa vārdiem, tuvākajā laikā var gaidīt konflikta saasināšanos Donbasā:
„Maskava mēģinās ietekmēt ne jau vēlēšanu rezultātus. Līdz vēlēšanām mēs vēl redzēsim krievu teroristu diversijas Donbasā. Piemēram, Maskava mēģinās ievest parlamentā opozīcijas bloku un uzstās uz to, lai šie teroristi un viņus iepriekš atbalstījušie Janukoviča spēki mēģinātu nokļūt pie varas.”
Runājot par Maskavas mērķiem, arī Kārlis Daukšts uzskata, ka Maskavai galvenais mērķis ir panākt, lai valdība un parlaments Kijevā nebūtu rīcībspējīgi: „Es domāju, ka Krievijai visizdevīgākais ir tieši haoss visās varas struktūrās, jo tas pierādītu Kijevas centrālās varas nespēju regulēt šo teritoriju. Tādējādi pasaules un Eiropas sabiedrībai tiktu paziņots, ka tikai Krievijai vai prokrieviskas valdības izveidošanās varētu radīt šeit kaut kādu stabilitāti. Šis aspekts noteikti tiks izmantots arī dažādos propagandas karos.”
Kandidātu solījumi – gan pārspīlēti, gan smieklīgi
Taču noslēgt gribētos uz kādas nedaudz jautrākas nots. Tā vien liekas, ka arī šajā visnotaļ sarežģītajā laikā daudzi no ukraiņiem nav zaudējuši savu humora izjūtu. Proti, izdevums „Segodnja” ir publiskojis vissavdabīgākos deputātu amatu kandidātu solījumus. Piemēram, Radikālās partijas līderis Oļegs Ļaško sola atņemt naudu bagātajiem un izdalīt to nabagajiem, bet viņa partijas plakātu joprojām rotā milzīgu popularitāti ieguvušais futbola fanu sauklis par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Nemainīgi popularitātes augšgalā atrodas arī interneta partijas pārstāvis Dārts Veiders, kurš līdzīgi kā viņa vārdabrālis no „Zvaigžņu kariem” sola sakaut krievu armiju ar impērijas trieciennieku palīdzību.
Kijevas blogeris Aleksandrs Barabaško ar iesauku „SuperMario” visiem bērniem sola saldējumu, sievietēm puķes un pat leģendāro zaporožecu automašīnu ražošanas atjaunošanu. Kāds cits deputāts arī sola 500 eiro mēnesī sievietēm… taču tikai skaistām sievietēm. Savukārt Odesas deputāts Pāvels Koška izlēmis apspēlēt savu uzvārdu, solot katram pensionāram pa kaķim.
Bet Odesas bezdarbnieks un deputāta amata kandidāts Aleksandrs Šarapanovskis savā priekšvēlēšanu programmā ieviesis punktu par to, ka turpmāk par Ukrainas simbolu vairs nevajadzētu uzskatīt sivēnu, bet gan bulli.
